29 maijs 2010

Murr..

Nu ko, atkal pa apli laižam sad songs? Īstenībā pati sevi noskaņoju uz sliktu garstāvokli.. Un viņš sabojājas brīdī, kad domāju par to, kas varēja būt ;/ Izrunājos ar mammu.. Ujj, tik sāpīgi, ka tā domā vēl kāds, izņemot mani.. ;/ Tizli? Huh.. Tizli šoreiz nav īstais vārds.. Atkal sajūtos kā kaut kāda sīkā, kura raud par katru sīkumu, bet šķiet, ka mani sāpju augstumi atkal "jāizliek" ārā... Zini, kā man tagad vajadzētu kādu stabilu plecu? Un atkal.. Iedomājoties par khm nobirst dažas asaras..
Gribējās atcerēties to vakaru, kad, ietinusies segā, sēdēju un skatījos uz tām sasodīti skaistajām debesīm un domāju par pilnīgi nenozīmīgām lietām.. Mt Eden Dubstep - Sierra Leona to atmosfēru apkārt padarīja vēl noslēpumaināku, sapņaināku...
Bija forši, ne? Un kas liedza turpināt visu tāda pat garā? Atmiņas un domas? Nu un? Domā, ka ieskatīšos tava sejā un sākšu gauži raudāt, sakot, cik ļoti tu man pietrūksti, cik ļoti esi vajadzīgs? Murr.

Iekārojamāks ir tas, kas nav pieejams..

*Goo Goo Dolls - Better Days

1 komentārs:

  1. mums tik tā liekas, ka tas, ko nevaram dabūt, ir labāks par to, ko varbūt neredzam sev deguna priekšā. laime ir viltīga, tai patīk spēlēt paslēpes un muļķot neuzmanīgus cilvēkus. māsa lapsa. )

    AtbildētDzēst