Es jūdzos?! Nēēē, tu man vienkārši patīc!Ne nu jūdzos tādā sliktā veidā uz pašiznīcības un vājprāta pusi, bet nu tā savādāk.. Ar tādu kā:"Es aizbraucu. Tavs jumts.", stilu. Bet kam vajag manu jumtu?! Kam vajag mani psihenē? Es vienkārši neesmu piemērota parastai dzīvei, samierinies ar to. Reizēm mana realitāte pazūd: "Atā, atā, mans aprobežoti-racionālais prātiņ ar rāmīti un baltu vainadziņu..."
Šodien izgāju caur parku un skatījos kā dresē suni..
Vot būtu tas mans suns, es viņu kārtīgi izdresētu. Tam suņa bērnam taču nav nekāda respekta pret cilvēku komandām... Ja man pasaka, ka to sūdu nedrīkst ēst, tad es viņu neēdu, nevis pa kluso aizeju, lai tik kādu drazu norītu..
- + Man viss notiek pamazām un bremzēti..
- + Manas vēlēšanās sāk masveidā piepildīties..
- + Varbūt tomēr pielauzīšu..
- + Cilvēks, kurš iedvesmo..
- + Gribas nākamo soli..
- + Un galu galā - rītdiena tač` būs jautra, ne?
Bet īstenībā ir tik forši, ka pat nesākšu stāstīt ^^
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru