Tā ir.

Sen te nekas nav rakstīts, tāpēc beidzot varbūt kaut kas jāuzdrukā. 

Tā vietā, lai es šobrīd pildītu mājasdarbu krievu valodā un/vai mācītos ekonomiku, es sēžu te un drukāju šo bezjēdzīgi jēdzīgo tekstu, a bikāz vai de fak nāt?
Dzīve ir sagriezusies bišķi ne tā, kā es biju plānojusi. Nē, īstenībā, es neko neesmu plānojusi un viss ir baigi mīlīgi un dīvaini reizē. Katrā ziņā es varu pateikt tikai vienu: Ja es būtu čalis, tad es sev gribētu tik pa superīgu draudzeni, kāda šobrīd ir manam puisim. Jo man arī ir pats labākais!!! ^^
Vēl esmu sapratusi, ka varbūt beidzot būtu jāsāk mācīties.. nu tā nopietni pievērsties mācībām, jo tā nesekmība fizikā baigi un ļoti nepatīk, ak, jā, un vēl tak nesekmīga atzīme ķīmijā.

Ko es vēl varu piebilst - man nenormāli riebjas skola!!! Darītu visu, lai tur neietu visu atlikušo dzīvi. Ja uz skolu vēl var aiziet ar labu garastāvokli, tad ieejot iekšā, ieraugot visas pretīgās sejas, vienīgais, par ko visi runā ir, protams, mājasdarbi, atzīmes un citas lietas saistītas ar skolu, man vienkārši gribas vemt. Riebjas skatīties uz tiem ģīmjiem, kuri nedara neko citu, kā vienkārši zubrās, jā, zubrās, gribas vienkārši atspārdīt, izšķaidīt pret sienu un bišķi piekārtot smadzenes un galvu kopumā. Un vēl man riebjas, ka mēs esam salikti kopā ar ex A klasi, bet mēs joprojām neesam vienota klase. Joprojām ir `A klases meitenes` un `B klases bērni`. Man reizēm nepielec, kā var visas stundas nosēdēt ar pilnīgi nekustīgu ģīmi, pat tad, ja notiek tik tiešām kaut kas smieklīgs - kas smejas? Protams, ex B klase. Visu jauko un foršo - gājienu uz Vecrīgu, klases pirti, jautrāku skolas dienu var sarunāt tikai ar ex B!! Man tracina tas, ka es nevaru izpildīt mājasdarbu krievu valodā, jo mums uzdod kaut ko tik stulbu, kam es neredzu jēgu un ko es vispār neuztveru, un tik pat ļoti man besī tas, ka man viss būs pieriebies un es aiziešu gulēt, tā arī neatverot ekonomikas pierakstus vai vismaz grāmatu. 

 medžija: Mēs visi kādreiz bijām smieklīgi :D
 Cuzya: juu
 Cuzya: :D
 Cuzya: un tad sākās 10.klase (jeb sākās laiks, kad mūs apvienoja ar jau iepriekš minēto A klasi)

Jo tā fakin ir!

Tu slīdēji...un aizslīdēji

Ir gandrīz deviņi vakarā. Aiz loga patīkami līst un ir tik patīkami apzināties, ka diena nav nodzīvota veltīgi - tā bija produktīva un patīkama. Tā patīkamā sajūta, kad visi apkārt liekas tik simpātiski un jauki (izņemot to neglīto čali krastmalā, kurš vairāk atgādināja pedofīlu, nevis parasto mirstīgo). Tā perfektā sajūta, kad mājās vari ienākt ar nesamākslotu smaidu uz sejas un sajust to patīkamo kņudoņu pakrūtē. Tā sajūta, kad ieej interneta pasaulē un Tevi sagaida sirdi sildoša vēstule, kuras dēļ smaids uz sejas pagarinās līdz ausu līmenim un, protams, tā sajūta, kad var iemīlēties cilvēkā..drīzāk nevis pašā cilvēkā, bet viņa `rokrakstā`.
Šodien Jānis Ziemeļnieks ar savu dzeju "Rīga" atļāva pabūt vietās, kurās tik bieži nemaz neuzturos, piemēram, Reval Hotel Latvia 27.stāvā - skats vienkārši fantastisks, it īpaši pēc septiņiem vakarā. Šodien uz Rīgu nācās raudzīties ar nedaudz citām acīm, it kā ar tām pašām, bet no cita skatu punkta. Ziniet, Rīga ir tik nenormāli skaista. Īpaši tumsā. It īpaši skatoties no augšas.
Tikko pārlasīju iepriekšējā ieraksta rindiņas. "Pulkstenis ir 22:22 un mana šī brīža vēlme varētu skanēt šādi: "Kaut ar jaunu nedēļas sākumu sākatos jauna, superīga dzīve". Ja, brīdī, kad to rakstīju, tas šķita nereāli, tad šobrīd tas liekas ticami un pilnīgi reāli - nedēļa ir iesākusies labi, pat perfekti. Un, ja vēl varētu ticēt vecajam, labajam teicienam - "Kā nedēļu iesāksi, tā pavadīsi", tad šī nedēļa pilnīgi noteikti varētu būt pretstats visām iepriekšējām skolas nedēļām.
Šīs dienas vakaru vēl vairāk uzlaboja divi jauki puiši, kuri iesāka savu runājamo ar to, ka Origo laukumā nedrīkst filmēt. Viņi runāja tik ticami, ka man vienkārši nācās noticēt. *tā sajūta, ka Tu tiec izjokots*, kā arī kāds garš, uzvalkā ietīts mormonis, kurš man uzsmaidīja. Tas bija diezgan dīvaini, bet vismaz patīkami.
Vakars izvērties tik labs, ka šobrīd galīgi negribas to bojāt ar sasodīto matemātiku. Ceram, ka divu fiziku laikā es paspēšu kaut ko iemācīties.
Šī vakara dziesmu varat izvēlēties paši, jo šodien ar Megiju Rīgas centrā, šķiet, izdziedājām visus latviešu šlāgerus. Lai iet Zilais karbunkulis 

Garlaicība mani gremdē

Sveiki, rupuči, šajā vēsajā rudens vakarā, kad saule jau ir nogājusi aiz horizonta un pulkstens rāda 22:18.
_______________________________________________________________________________

Pulkstens ir 22:22 un mana šī brīža vēlme varētu skanēt šādi: "Kaut ar jaunu nedēļas sākumu sāktos jauna, superīga dzīve". Lai cik ļoti es to gribētu, tas nav reāli. Nē, nē, nē, mani nav pametis puisis, neviens mani nav sāpinājis un neviens nav miris. Vienkārši mana dzīve ir palikusi tik ļoti garlaicīga. Pietrūkst ekšenu, pietrūkst jautrības, pietrūkst tā dzīve, kura bija gadus 3 atpakaļ. Labi, nē, pat gadu atpakaļ viss bija pilnīgi citādāk - labāk. Tagad pilnīgi tāds iekšējs nemiers parādījās. Parādījās vēlme kaut ko mainīt, izdarīt kaut ko, lai viss būtu savādāk. Un te atkal priekšā STOP zīme.
Kā par laimi, neesmu viena šāda nelaimes čupiņa/kaudzīte/uzkalniņš/grēdiņa utt. Megijai šitas pats mēsls uznācis virsū un mēs abas nonācām pie slēdziena, ka kaut kas ir steidzami jāmaina. Bet ir viens `bet`! Kas un kā jāmaina? Viena no iespējām bija beigt heitot klasesbiedrus. Bet tas pilnībā nav iespējams. Es nevarēšu ieiet kabinetā ar tik priekpilnu ģīmi, kā to darīju 9.klasē, zinot, ka klase ir pilnīgs mēsls (Lai mani piedod visi klasesbiedri, kuri šo te lasa). Otrs variants bija sākt darīt kaut ko pēc stundām. Bet te parādās otrais `bet`. Lai darītu kaut ko, kas interesētu, vajag naudu. Trešais (nē, šis laikam bija otrais, bet otrais bija trešais. Enīvēj, nekādas starpības), nonācām pie slēdziena, ka varbūt vajadzētu iepazīties ar jauniem cilvēkiem, jaunu kompāniju. Un kā ceturto varētu minēt faktu, ka varbūt, lai kaut ko pamainītu dzīvē, būtu jāsāk dzīvot atsevišķi. Bet kārtējais `bet` stājas ceļā - NAUDA. Tā pēc vidējiem aprēķiniem spriežot, tuvākajā nākotnē nekas labs man nespīd. Tāda milzumliela aizdoma, ka kaut kad ļoti drīz sākšu ienīst lielāko daļu, ko pazīstu. Stulbi, a ko darīt? Kā pirms dažām minūtēm teicu Skype: "Cuzya: ajj, man tik ļoti, ļoti, ļoti riebjas mana dzīve :DDDDD izklausās diezgan.. ammm.. pašnāvnieciski :D" Bet tā ir.
Tagad varētu pāriet pie nedaudz jautrākas tēmas. Visu nedēļu nebiju skolā, jo redz man vajadzēja saslimt ar faringītu. Vismaz atbrīvojums no skolas un divu nedēļu atbrīvojums no sporta.

Jauku jums vakaru, labu dzīvi un tiekamies kaut kad, kad man to gribēsies.

Trīspadsmitais pirmdiena

Labdien. Ir 13. augusts, sēžu savā krēslā, ietinusies pledā, un pretī stāv milzīga krūze ar tēju. Tā vien prasās uzvilkt vecmāmiņas vilnas zeķes, kādu siltāku džemperīti un ārā ejot, nedrīkst aizmirst par šalli. Bet tā godīgi sakot, man šī vasara ir tīri garlaicīga, vienīgi augusts tāds aktīvāks sanācis.
Ar Megiju pieteicāmies brīvprātīgajam darbam pasākumā "Studentu Paradīze 2012"(SP). Jau pabijām SP rīkotajā flashmobā, kurš, mūsuprāt, pilnībā izgāzās. Nebija nemaz tik daudz cilvēku, kā sākotnēji domājām un vispār kaut kā viņiem tur negāja, ja ņem vērā to, ka stāvējām rindā divas reizes un abas reizes kopumā mums aizņēma minūtes 5. Iespējams vēlāk tik tiešām bija vairāk cilvēku, bet tik un tā, stipri šaubos.
Esmu pieteikusies kā brīvprātīgā vēl vienam pasākumam - Žurku skrējiens. Izklausās tīri biedējoši, bet, cik noprotu, tad man būs jāstāv kontrolpunktā. (joprojām nezinu, kas tieši man tur jādara )
Bet tas vēl nav viss. Nesen atradu vakanci: "žurnālists jauniešu portālam". Ilgi domāju, bet beigu beigās tomēr uzrakstīju motivācijas vēstuli un šodien bija pirmā darba intervija. Viss jau bija labi, bet tas, kā es meklēju kabinetu, mani nedaudz uzjautrināja. Vakance man iepatikās, darbiņš izklausās interesants, bet tajā pat mirklī arī grūts. Katrā ziņā vismaz kaut kas jauns dzīvē un varbūt beidzot sapratīšu, ko īsti es gribu darīt pēc skolas pabeigšanas. Piektdien plkst. 16.00 jābūt uz sapulci. Tā pat neatmetu cerības piektdien tikt uz Prāta Vētras koncertu Rīgā.
Katrā ziņā, mīļie, saudzējiet sevi un tiekamies jau tad, kad man atkal gribēsies kaut ko uzrakstīt.
Kamēr rakstīju ziņu, pat nepamanīju, ka pa apli gāja Vacationer - Trip. Tad lai tā ir šodienas dziesma.

Pirmais

Ir pirmais augusts. AUGUSTS!! Pilnīgi neticās. Kāpēc skolas laiks nevar paskriet tik pat ātri, kaut gan nē, es kļūdos. Skolas laiks arī paiet ātri, tikai to saprotu maijā. Bet tā nu ir gadījies, ka vēl mēnesis un pienāks mans pēdējais gads skolā. Joprojām nezinu, ko darīšu, kur mācīšos pēc 12mitās klases - tā kā būtu pēdējais laiks kaut ko domāt, jo būtu tizli kaut ko izdomāt pēdējā brīdī, bet kā gudri cilvēki saka "pat pēdējais brīdis tiek atlikts uz pēdējo brīdi", tāpēc pagaidām esmu mierīga.(meh, nesakarīgs teikums sanāca)
Ir kāds datums, kas pienāks ātrāk nekā pirmais septembris..oh, wait! šogad skola sākas trešajā septembrī, labi, bet tagad ne par to. Tātad ir datums, kuru es gaidu jau kopš pagājušā gada, tas ir - 24.augusts - mana dzimšanas diena un beidzot mani 18. Kaut gan ik pa brīdim nesaprotu, začem man pilngadību, ja es tāpat varu dabūt visu, ko vajag, policistiem viss vienalga, bāru apsargiem vēl jo vairāk. Bet tomēr - vēl 24 dienas varu izbaudīt tos mirkļus, kad viss jāpērk nelegāli, vēl 24 dienu laikā varu dabūt kādu protokolu un tā. Katrā ziņā, šīs 24 dienas jāpavada pa mierīgo.
Šodien mamma iet uz autoskolu pa savām darīšanām un pie reizes parunāt par mani - tagad kaut kā sāk negribēties, bet nu ātrāk sākšu, ātrāk beigšu.
Vēl esmu sapratusi, ka gribu strādāt, jo ir apnicis sēdēt vecākiem uz kakla ar savu nemitīgo naudas trūkumu. Noteikti nebūs viegli tagad atrast darbu un vēl grūtāk to būs apvienot ar mācībām, bet.. ES GRIBU jeb drīzāk MAN VAJAG. Tā kā ja ir kāds, kuram ir kāds darba piedāvājums (pēc 15.00) 18 gadīgai meitenei , tad paziņo kaut kādā veidā man. PS. Traukus mazgāt nemāku, grīdas arī īpaši nesanāk, podus berzt ne tik. Cik naivi cerēt, ka kāds darba devējs/-a `staigā` pa blogiem un meklē kādu duru ;DD meh, katrā ziņā, mīļie, izbaudiet pēdējo vasaras mēnesi (ja ņem vērā to, ka pulkstenis ir 12:10 un ārā ir +16, tad vasara tik tiešām ir..nav iestājusies)

We Are Trees - Sunrise Sunset

Peļķu mazuļi.

Kādas 87964465968656x izdzēsu pirmo teikumu, jo nepatika, kā tas izklausījās/izskatījās, bet nu beidzot esmu tikusi līdz otrajam. Visu dienu turējās perfekts garastāvoklis, bet tagad kaut kā vairs nav, prasās kaut ko mīļu, meh, tizli katrā ziņā. Fonā skan Emīla NONhipster mūzika un vispār esmu sev uzrīkojusi čillīgu vakaru vienītī, bet sevi tak arī jāpalutina. Bļoda ar meža avenēm, bļoda ar ķiršiem, vēss gaiss pa logu = labi.
Es nesaprotu: šodien gāza apmēram 4h, bija totāls negaiss un vētra, no vakardienas 33 grādiem šodien ir tikai 18, logi stāv vaļā visu dienu, bet man mājās nav ar ko elpot, mājās ir totāls karstums (šodien gulēšu uz palodzes).
Pēdējās dienās esmu pārliecinājusies, ka kārtējo reizi biju pārāk labās domās par cilvēku. Laikam jau mēs visi kādreiz izdarām ko tādu, lai citam cilvēkam uzreiz mainītos viedoklis, (bet tas bija reāli tizli no viņa puses)
Nedēļas nogale pavadīta riktīgi kūl. Ar Aiju aizšāvām uz Vērmanīti, tad uz Ezīti, tad Vērmanītis un tad pie viņas skatījāmies Olimpiādes atklāšanu, kura, starpcitu, man galīgi nepatika. Es nesapratu pilnīgi neko. Bet tur jau laikam tikai es vainīga.
Šodien interesantas lietas. Uzzināju, ka Kristapa mamma ar manu mammu ir macījušās vienā skolā (mana mamma klasi zemāk). Un šodien sapratu, ka neesmu redzējusi Kristapu sasodīti ilgu laiku, pat pilnīgi sāku skumt un pat liekas, ka viņš man pietrūkst. Tā gribas viņu samīļot, hehe, tādēļ ceru, ka viņš rīt laicīgi atvilksies no sava CSDD.
Vakar ciemos atnāca Emīls - visu vakaru perfekta mūzika. Vakar sanāca diezgan pavēlu aiziet gulēt, tāpēc tagad jūtu, kā acis līp ciet.
Šodien bišķi pielipa Scream piedziedājums, tāpēc dienas dziesma: Usher - Scream
Visu labi, līdz nākamajai reizei.

Ēdīšu avenes un ķiršus

Burkānu pīrāgs

Sen te nekas nav rakstīts. Atzīšos, esmu vienkārši noslinkojusi. Un tik dīvaini sanāk - agrāk, pirmā lieta, ko izdarīju, kad ieslēdzu datoru, bija ieiešana blogā (okej, viena no pirmajām). Atceros tās reizes, kad varēju ierakstīt vairākus ierakstus vienā dienā, kaut arī nebija ko rakstīt. Šobrīd arī īpaši rakstīt nav ko, bet par blogu atceros ļoti, ļoti reti. Labi, bet tagad par kaut ko citu.
Ir pagājusi vairāk kā puse vasaras, bet neko jēdzīgu tā arī neesmu izdarījusi. Sajūta, ka esmu truli nosēdējusi mājās kā sēne, vai nav jauki.. Šovasar pat neesmu bijusi jūrā un tam ir divi iemesli:
1. Īpaši tā laika nebija. Praktiski visu jūniju pavadīju skolā, jo bija jāgatavo 12mito klašu izlaidums (vismaz klases prakse man jau ir ieskaitīta), tad jau Jāņi klāt un tad jau iesākās jūlijs.
2. Nav vasaras. Ziemā solīja, ka šajā vasarā mēs piedzīvosim lielu karstumu un sausumu. Šajā vasarā karstumu izbaudu tikai tad, ja esmu uzvilkusi bikses, kreklu, džemperi un zeķes un sēžu pie iekurta kamīna, tad jā, karstums ir. Un savukārt sausumu varu just tad, ja esmu izgājusi ārā gumijas zābakos, lai nesaslapinātu kājas, staigājot pa peļķēm. (atkāpe no teksta) Pēc pēdējā teikuma atcerējos to dienu (otrdiena, laikam), kad ar Megiju sēdējām ČilliPicā, dzērām alu un tad gājām uz Ezīti Miglā. Skats noteikti bija labs: Visi stāv pa malām zem jumtiem, jo ārā nenormāli gāza, bet divas duras plikām kājām, kleitās un zem lietussarga, kurš īpaši nepalīdzēja, skrēja caur visai Vecrīgai, lai iedzertu glāzīti viskiju ar kolu. Un tā mēs nonācām savā gala mērķī diezgan slapjas (nē, izmirkušas nebijām). Un, starpcitu, tās alusviskijkolas dienas vēl bija tad, kad man bija derības ar Emīlu (nedzert no 01.07.-24.08). Kā par nelaimi, derības pārkāpu jau 02.07. Bet rezultātā Emīls man pierādīja, ka kvasā, kuru es dzēru, kad satikāmies, ir niecīga daļa alkohola - soo, derības vairs nav spēkā. Bet sešpaku es viņam arī nepirkšu - tāpat viņš aizmirsīs, cerams.
Nu jau ceturto dienu savu vasaru pavadu netālu no Vecpiebalgas (kādi 12km). Pilnīgi pietrūkst pagājusī vasara, kad ar Megiju gājām pa šoseju līdz Vecpiebalgai ar kājām un gaidījām saullēktu, bet tad ar pirmo autobusu braucām atpakaļ. Varētu uztaisīt normālu dienas-vakara pastaigu: Aiziet līdz Vecpiebalgai, patusēties un tad IET atpakaļ ar kājām. Ko saki, Megij? :D 24km dienas laikā būtu kruti. 
Izskatās, ka dēļ mašīnas, kura mums nokūpēja mēnesi atpakaļ un kura joprojām stāv servisā, es palieku laukos vēl visu nākamo nedēļu. Protams, nezinu, ko darīšu, bet nu mazliet brīvības, maza atiešana no bezmiega naktīm man nāks tikai par labu. Rītā plāns aizbraukt līdz veikalam, iepirkt šādas tādas lietas :) Kaut gan nē, to varētu izdarīt otrdien.
Labi, mīlīši, es ceru nepazust uz ilgu laiku :)

Phantogram - Make A Fist

Vaboles kāja

Uznāca mazs besis, tāpēc izdomāju, ka te nedaudz kaut kas jāuzraksta.
Ir pagājusi gandrīz 1/3 vasaras. Skumji, bet reizē arī patīkami apzināties, ka šis ir pēdējais garais brīvlaiks. Ja jūnijs ir pagājis (gandrīz pagājis) tik ātri, tad pat negribu iedomāties, cik ātri pienāks pēdējais gads skolā. Labi, par vasaru pat nav ko runāt. Šie 11 skolas gadi ir totāli palidojuši. Nespēju aptvert, ka mazāk kā pēc 2 mēnešiem man būs 18, ka pēc gada, šajā pat laikā būšu beigusi skolu. Pēc manām izjūtām, man tikai tagad būtu jāsāk iet vidusskolā, joprojām jūtos kā 16 gadīga meitene.
Vasara ir iesākusies pārāk interesanti. Jauni, interesanti cilvēki ir ienākuši manā dzīvē. Negulētās naktis, skatoties n-tās filmas, pastaigas 6-10 stundu garumā, daudz kafijas, vīns, perfekta mūzika, melns krekls ar 212 VIP un, protams, derības ar Emīlu (nedzert no 1.07. - 24.08.) 
Vasaras plāni bišķi ir pajukuši, tāpēc tupu mājās kā sēne, jo ārā ir ļoti vasarīgs laiks - prasās pēc cepures, šalles un cimdiem. Bet vismaz ir laiks, lai apkopotu savas domas, jo reizēm savas domas ir saprast grūtāk, nekā citu domas.
Bija doma uztaisīt pēdējo vasaras ballīti apvienojumā ar savu dzimšanas dienu. Bet nu laikam nebūs.. Pārāk liels slinkums kaut ko domāt, rīkot, darīt. Gan jau vienkārši aizvilkšos kaut kur pasēdēt mazā cilvēku lokā.
Bet tagad, turpināšu sauļoties zem lampām un izbaudīšu silto laiku slēpjoties zem segām. Cya, pagales :*

Pielipusi: Takida - You Learn

Trīsdesmit pirmais

Un re, 31.maijs ir klāt! Pat nepamanīju, cik ātri tas pienāca. Spriežot pēc tā, kādi ir laikapstākļi, tagad varētu būt rudens brīvlaiks. Bet nē, tomēr, tomēr dodos ceļā uz 12-mito klasi. Liekas tik dīvaini un nepierasti.
Pa šo gadu, īstenībā, tik daudz kas ir noticis, ka pat tagad visu nevar uzreiz atcerēties. :D Pametu dejošanu un galīgi par to nenožēloju, uzzināju daudz jaunu par cilvēkiem un nospriedu, ko es gribu un kas man nav vajadzīgs.
Iepriecināja ziņa, ka šī gada prakse neiekrīt manā 18-mitajā dzimšanas dienā :)
Šodien, kā par brīnumu, Stūrmane (klases audzinātāja) pat nelasīja pārdomu tekstus. Tas bija dīvaini, toties dāvanā saņēmām kaut ko sejai no Garnier. Pēc liecībām gājām uz picu, kolu un šampi :) Katrā ziņā, mana vasara iesākusies labi. Priecājos, ka šo ceturtdienu un skolas beigas nosvinēju pa mierīgo :)
Rīt sākas dziedāšanas svētki Mežaparkā, kur jāsatiek daži labi perfekti cilvēki. Yeah!! :) Visiem super-duper jauku brīvlaiku! :)

sākam

turpinām

mana 11mitā liecība

:Čabata

Hāj!
Kā par brīnumu, atkal esmu te. Šodien diena paskrēja tā pavisam ātri, nu vismaz man tā likās. Pasēdēju ķīmijā, tad divas stundas koris, kurā totāli nokliedzu savu balsi, jo pēkšņi izdomāja, ka pēdējā nots jādzied kā pati augstākā, bet nu neko, mēs pieci pirmie soprāni labi noturējāmies. Un koris, turklāt, bija jautrs.
Pēc kora balss pat bija samērā normāla, bet uz pēdējām divām stundām mans kakls sagribēja klepot, tā kārtīgi.
Par vēstures kontroldarbu pat negribu domāt, tur noteikti būs fascinējoša atzīme. :)
Ak, jā, korī šodien pēkšņi atklājās, ka mēs velkam tautiņ` tērpus. Un tā pēkšņi neviens viņus vairs negribēja, bet tomēr.. tomēr Stade pateica, ka dziedam tautiņ` tērpos, nevis tajos melnajos mūķeņu tērpos. Kā Stade saka, tā jādara. Es arī biju viena no tām, kura protestēja pret tautas tērpiem, bet tagad, godīgi sakot, pat ir tīri smuki, un man pat patīk :)
Tās zemenes, kuras garšoja pēc kivi ir pastāvējušas un nedaudz apvītušas. Tagad viņas var ēst un var sajust zemeņu garšu.
Rīt skola atceļas (so saaaaad :(((((( ), 11.00 jādzied, bet jābūt uz vietas jau 8.30 - kur taisnība? Rīt jāsagatavo tēja ar medu un balzāmu un smuki jānodzied. Novēliet veiksmi, turiet īkšķus un atā.

CYA,PAGALES!!!