flesh

" Wake me up when September ends, pamodiniet kāds to čali no Green Day. "

Šodiena sākās ar tādu superīgu garastāvokli, tagad kaut kā vairs nav. Nezinu.
Galvā atkal totāla putra, jo es vairs neko, neko nesaprotu. Un es reāli nesaprotu neko. Un, protams, nav jau tā, ka vienu un to pašu rakstu vairākas reizes, tikai dažādiem vārdiem.. Kaut gan nē, vārdi arī tie paši. Kūl, kūl!
Ātrāk gribas nākamo nedēļu, jo te dažam labam ir aizgājis ciet, tā kā gribēto visu uzzināt un noskaidrot. Iespējams ripoju uz kino nākamnedēļ, tikai filma jāatrod.

Atskats par septembri? Principā, ja tā padomā, septembri neatceros, tā spilgtāk atmiņā palika pēdējā nedēļa, pēc kuras spriežu, ka man totāli riebjas mana klases. Šogad klase totāli šokēja, iepriekšējos gadus vismaz kaut kas tika darīt pēdējā dienā, bet nu šoreiz palikām 3 cilvēki. Domāju, ka 11. klasē cilvēki ir pilnīgi savādāki, bet es stipri kļūdījos. Izrādās, ka mūsu klasei viss ir pie vienas vietas, ka pat nevar palikt skolā, lai visu izmēģinātu. Rokas tak nenokristu. Pat negribas domāt, kas būs Ziemassvētku ballē un žetonvakarā, kad viss būs jāmēģina nevis pēdējā dienā, bet vismaz nedēļu pirms tam. Kur iespēja, ka paliks vismaz puse no klases? Tāpat visām trijām `māsām` nebūs laika, un, kad ar pelmeni iziesim no skolas pēc stundas, tad redzēsim, kā viņu "nav laika" attēlojas mierīgā solī pastaigājoties pa Purvciemu. Par nākamā gada iesvētībām laikam vispār klusēšu.

Āj, man atkal parādījās dusmas, tāpēc eju taisīt cūkas ribiņas ar kartupeļiem. Bye.

Sāk stipri mainīties plāni uz brīvlaiku, tāpēc, iespējams, pat netieku uz veco krānu pirti, ja tāda, protams, notiks. How cool is that?