31 oktobris 2011

ezis

Kur iespēja?? Vakar rakstu, ka man viss ok, un atmiņas jau var teikt pie vienas vietas, bet šodien sēžu pie datora un viss sāk parādīties atpakaļ. Cool? Nu nenormāli!
Šitas man tik tiešām sāk besīt ārā, bet tā kapitāli!!! Hey, people, divus gadus veci notikumi neļauj normāli sēdēt uz krēsla. Smieties vai raudāt? medžija: nū, laikam ne viens, ne otrs nebūtu īsti labi :D << JEP!!
Tikko izgāju ārā ar suni /jā, tev, tieši TEV bija tas jāzin/ un kāds parazīts klausījās Linkin Park - Burning in the skies. Iespējams, ka šovakar būs Linkin Park vakars. Tieši tā, tagad winamps pilns ar LP :)) Ballīte.
Zefīrs tagad ēd, un jā, Tev tas bija jāzin vēl vairāk kā fakts, ka es biju ar viņu ārā.

A man nav ko teikt, man šodien ir totāli crazy garastāvoklis. Tad viņš ir sūdīgs un tagad totāli iet ciet.
Ak, jā, rīt neeju uz skolu, prieciņš man.

Kartupeļu Zvīņas - Kā ciemā ezi saucu.mp3 << tik ideāla dziesma! <3

30 oktobris 2011

keeeksss

Te ļoti sen nekas nav rakstīts, tāpēc varētu šodien paspaidīt pogas.
Pārlasu vecos bloga ierakstus un sapratu, ka esmu tik daudz ko aizmirsusi. Tagad tāds smaids (pa miljonu) uz sejas. Pie tam esmu laimīga par to, ka tās 2 gadus vecās atmiņas vairs nenāk prātā, un ja tomēr ienāk, tad tas ir uz 10min maksimums. Par viņām vienkārši pasmaidu un ar to viss izbeidzas. Prieciņš man :)
Šodien brīvlaika pēdējā diena. Brīvlaiks bija vienkārši perfekts. Nevienu dienu nesēdēju mājās, tas priecē. Bet no otras puses, varēju vismaz vienu dienu pasēdēt, citādi man joprojām nav izlasīts izdirsts Čehovs. A jānodod ta rīt.
Tagad tik nenormāli gribas, lai šodien beigtos nevis rudens brīvlaiks, bet pavasara. Jā, pavasara, man tik nenormāli negribas skolu, negribas rīt jau 8.00 redzēr pārlaimīgo Rikiju. Rīt vismaz atsēžamas stundas. Stulbais Čehovs.

"Tieši tās gaismas un krītošais sniegs atgādināja tos laikus, kad ar Pelmeni sēdējām Kaprīzes pagalmiņā, ēdām Topmaizi ar vistu un dzērām Latte ar vaniļas sīrupu." šitas tikko tā iedeva pa nerviem. Iedomājos to skatu un tirpiņas pāri ķermenim. Okej, iedodiet man Ziemassvētkus un tad pa taisno pavasari. :)

Kas man nepatīk brīvlaikos - es ēdu nevis tāpēc, ka man gribas ēst, bet tāpēc, ka nav ko darīt.

15 oktobris 2011

kukurūza

Ziniet tādu sajūtu, ka pazīstat cilvēku diezgan ilgu laiku un tad vienkārši vienā brīdī vairs negribas ar viņu runāt? Es, ja tā nopietni, pat nesaprotu, ar kuru vietu viņš domā. Un tad būs kārtējo reizi jāuzklausa sūdzības utt., kaut gan pie visa viņš pats ir vainīgs. Jā, tieši tā es tagad jūtos, un par to neesmu īpaši apmierināta, un vistizlākā sajūta - es to nevaru nevienam pastāstīt, jo es pati nesaprotu, vai tas ko es jūtu, patiešām ir tas, ko es jūtu. TIZLUMS.
Esmu laukos, un man te nenormāli sāk patikt. Pat nezinu kāpēc.
Pa šitām dienām daļa no dzīves apgriezusies pa 360 grādiem, par ko esmu ļoti priecīga. Un man te reāli nav ko rakstīt.

Drīz brīvlaiks, plāni jau +/- gatavi. Katrā ziņā mājās nesēdēšu /devil/ hehe! Bāāāj.

05 oktobris 2011

October 5

Sen nekas nav te ierakstīts. Katrā ziņā īpaša noskaņojuma, kaut ko rakstīt nemaz nav bijis.
Pēdējās dienās tādas dīvainas pārdomas par dzīvi un tā. Pat sapņi kaut kādi debīli, bet skatoties sapņu tulkā, visam jābūt labi, kaut gan šodien bija ne īpaši labs mirklis - braucu uz mājām ar trolejbusu un, OPĀ, avārija. Hehe, tiku cauri ar zilumu uz rokas.
Pēdējās dienas tiešām ir dīvainas, piemēram, tagad tāda reāli stulba sajūta, jo pat īsti nezinu, ko gribu un ko jūtu. Nevaru atrast dziesmu, kura būtu vajadzīga tieši manam šī brīža garastāvoklim. Jāpieturās pie Enya.
Ja nezini, ko klausīties, tad ir viena izeja mūzika_kad_nezini_ko_klausīties . Baigi palīdz.

Principā tagad būtu jāsēž un jāpilda kulturoloģija, jāmācās neskaitāmajiem kontroldarbiem, bet ir tāds slinkums, ja kāds zinātu.
Protams, diezgan daudz jau ir saplānots uz priekšdienām, kā, piemēram, 21.oktobrī dancājam kaut kādā basketbolā, kurš notiek nezinu kur, bet tajā pašā dienā ir tikšanās ar veco labo 9.b. Ja basketbols būtu kādos 18.00, tad jau viss pie vienas vietas, bet nu, protams, spēlēm jāsākas sākot ar 20:00. HOW COOL IS THAT, bļaģ!
Tik tiešām sāk likties, ka viss iet uz leju, bet nu tā domāt nevar, pēc šodienas sapņa spriežot, man būs daudz patīkamu brīžu.

Man skan totāla šizo mūzika, kuru savu mūžu neesmu klausījusies. Heh, labi, mani mīļie, tinos pildīt kaut ko. Bye

01 oktobris 2011

flesh

" Wake me up when September ends, pamodiniet kāds to čali no Green Day. "

Šodiena sākās ar tādu superīgu garastāvokli, tagad kaut kā vairs nav. Nezinu.
Galvā atkal totāla putra, jo es vairs neko, neko nesaprotu. Un es reāli nesaprotu neko. Un, protams, nav jau tā, ka vienu un to pašu rakstu vairākas reizes, tikai dažādiem vārdiem.. Kaut gan nē, vārdi arī tie paši. Kūl, kūl!
Ātrāk gribas nākamo nedēļu, jo te dažam labam ir aizgājis ciet, tā kā gribēto visu uzzināt un noskaidrot. Iespējams ripoju uz kino nākamnedēļ, tikai filma jāatrod.

Atskats par septembri? Principā, ja tā padomā, septembri neatceros, tā spilgtāk atmiņā palika pēdējā nedēļa, pēc kuras spriežu, ka man totāli riebjas mana klases. Šogad klase totāli šokēja, iepriekšējos gadus vismaz kaut kas tika darīt pēdējā dienā, bet nu šoreiz palikām 3 cilvēki. Domāju, ka 11. klasē cilvēki ir pilnīgi savādāki, bet es stipri kļūdījos. Izrādās, ka mūsu klasei viss ir pie vienas vietas, ka pat nevar palikt skolā, lai visu izmēģinātu. Rokas tak nenokristu. Pat negribas domāt, kas būs Ziemassvētku ballē un žetonvakarā, kad viss būs jāmēģina nevis pēdējā dienā, bet vismaz nedēļu pirms tam. Kur iespēja, ka paliks vismaz puse no klases? Tāpat visām trijām `māsām` nebūs laika, un, kad ar pelmeni iziesim no skolas pēc stundas, tad redzēsim, kā viņu "nav laika" attēlojas mierīgā solī pastaigājoties pa Purvciemu. Par nākamā gada iesvētībām laikam vispār klusēšu.

Āj, man atkal parādījās dusmas, tāpēc eju taisīt cūkas ribiņas ar kartupeļiem. Bye.

Sāk stipri mainīties plāni uz brīvlaiku, tāpēc, iespējams, pat netieku uz veco krānu pirti, ja tāda, protams, notiks. How cool is that?