Lasīju Ļindas blogu "[...] [skatiens vērsts uz augšu, uz gaiši zilām debesīm] " un acu priekšā tā seja, tās acis, smaids, tās sajūtas, tie mirkļi, ko pavadījām kopā, tā diena, kad tikāmies, iespējams, pēdējo reizi, tās lūpas un pirkstu pieskārieni un balss.. Ir pagājis vairāk kā gads, bet visu atceros tā, it kā redzētu viņu katru dienu.. Gads... un nespēju, vai varbūt negribu, neko aizmirst, negribu izmest no galvas..tas nemaz nav iespējams.. Tas ir iesēdies smadzenēs, un nezinu, vai tik ātri, to varēšu izmest ārā, kā miskastes maisu.
"Vai gaidīt man, smaidu no Tevis?
Ja atsakies vairs mīlēt."
Šodien diena pa mierīgo. Jau kuro dienu vazājāmies pa veikaliem un tad aizbraucu pie Edgara. Satiku mazo, foršo Elizabeti Klēru, safočēju no visiem rakursiem un braukalējos uz mājelēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru