Hā,hā, lai gan man skola riebjas, bet savā ziņā, tā šodien bija vieta, kur man parādījās garstāvoklis, pēc nemitīgās rēkšanas ar Ļindu un visiem pārējiem. Pat tas sasodītais fizikas kontroldarbs [kurā neko nesapratu, starpcitu] man likās jaukāks, nekā vakardienas runāšana manā pagalmā, yeah. Dzīve ir skarba, neko darīt.. Bet kaut prieks, ka ir cilvēki, kas šo un to var pateikt acīs skatoties.
Liekas, ka tas, kas tika pateikts, atkal mainīja manu dzīvi, manu domāšanu, manu attieksmi pret citiem un viņu.
Vakar likās, ka ir tik daudz ko stāstīt. Bet šodien domas ir kaut kur aizklīdušas.
Nekas jēdzīgs šodien nebūs. Tik gribēju atzīmēties, ka neesmu neko par bloga rakstīšanu aizmirsusi.
Megij, atceries, kā braucām uz jūru tajā dienā, kad lija? ^^
Lind, paņem rīt fočiku :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru