Jāņu nakts

Cik asaras lietas,
Bet daļai pie vienas vietas..

Vispār uz svinēšanu īpaši nevelk.!
Vairs nevelk.!
Dēļ domām?
Huh, sen nav bijušas dienas,
kad vienkārši apsēžos,
skatos ārā pa logu un domāju..
Un atkal par Tevi..
Jā.! Negribas domāt,
bet sirdij un prātam
jau nepavēlēsi..
Un nav jau tā, ka nepatīk rakstīt
šo tekstu kā dzejas rindiņas..
Un nepatīk skatīties miljons zvaigznēs,
ar cerībām tajās ieraudzīt Tavu seju..

Ak, es jau neko sevišķu nesaku, es nesaku gandrīz neko, es tikai saku, ka viss paiet un izgaist, es saku, ka pastāv pasaules dvēsele un ka tas, kas bijis, nav varējis nebūt.

Un kur mirst cerība, tur rodas tukšums.. Un tagad tāds ir.. Tāds nepatīkams tukšums ar savu skaņu un iegribām.. Un, jā, tukšumam ir skaņa.. Skaņa, kuru nevar sadzirdēt, bet viņa ir.. tiešām.!
Aj, labi!! Jābeidz ar šiem nesaprotamajiem, nevienam nevajadzīgajiem tekstiem!