rhgsdhdfhdfh

Šī laikam ir pirmā reize mana bloga vēsturē, kad vispirms ieeju draugos un tikai tad blogā. Un vispār es esmu nežēlīgi dusmīga. Labprāt pasūtītu visus pēc kārtas..

Āj! Tikko dabūju 12.jūnija vakara playlistu - UHH!! LIEKAS, KA ES MĪLU VISUS ^^
Tik sen nedzirdētas dziesmiņāzz!! Tāpēc tagad kačāšu visu, kas vēl nav un līdz pirtij klausīšos visu playlistu ^^ TUDIŠ PĪP! Tam tekstam, virs šitā teksta, varat nepievērst uzmanību.

Rīt eksāmens! POHUJ!! Gan jau viss būs čilliņā! BUČĀZZ!! :D

*jēziņ* ^^

the weather girl - it`s raining men (h)

ā, un kopš šīs dienas sākšu rakstīt etiķetes :D

Ja tevi nepiemeklē nelaime, tad izbaudi to kā savu laimi.

- Dārgais, mēs esam precējušies nu jau 15 gadus. Bet šodien es nolēmu tev pateikt, ka vēlos šķirties.
Vīrs neko neatbild, tikai pakāpeniski palielina ātrumu līdz 70 km/h.
- Un vēl es nevēlos, lai tu mani atrunātu, tas ir izlemts. Es guļu ar tavu labāko
draugu un viņš ir ideālāks par tevi.
Vīrs atkal neko nesaka, tikai palielina ātrumu līdz 80 km/h
- un vēl es sev paņemu mūsu māju!
Vīrs klusējot palielina ātrumu līdz 100 km/h
- un arī mašīnu..
Ātrums sasniedz jau 110 km/h. Ceļš iet lejā no kalna un tālāk zem viadukta. Neko nesakot vīrs pagriež auto stūri tā, lai tas trāpītu tieši tilta balstā.
Skatoties uz vīru sieva jautā:
- bet tev nekā nevajag?
- nē, man jau viss ir.
- un kas tas būtu?
- (sekundi pirms trieciena) drošības spilvens!

Murr..

Nu ko, atkal pa apli laižam sad songs? Īstenībā pati sevi noskaņoju uz sliktu garstāvokli.. Un viņš sabojājas brīdī, kad domāju par to, kas varēja būt ;/ Izrunājos ar mammu.. Ujj, tik sāpīgi, ka tā domā vēl kāds, izņemot mani.. ;/ Tizli? Huh.. Tizli šoreiz nav īstais vārds.. Atkal sajūtos kā kaut kāda sīkā, kura raud par katru sīkumu, bet šķiet, ka mani sāpju augstumi atkal "jāizliek" ārā... Zini, kā man tagad vajadzētu kādu stabilu plecu? Un atkal.. Iedomājoties par khm nobirst dažas asaras..
Gribējās atcerēties to vakaru, kad, ietinusies segā, sēdēju un skatījos uz tām sasodīti skaistajām debesīm un domāju par pilnīgi nenozīmīgām lietām.. Mt Eden Dubstep - Sierra Leona to atmosfēru apkārt padarīja vēl noslēpumaināku, sapņaināku...
Bija forši, ne? Un kas liedza turpināt visu tāda pat garā? Atmiņas un domas? Nu un? Domā, ka ieskatīšos tava sejā un sākšu gauži raudāt, sakot, cik ļoti tu man pietrūksti, cik ļoti esi vajadzīgs? Murr.

Iekārojamāks ir tas, kas nav pieejams..

*Goo Goo Dolls - Better Days

Līmlapiņa majonēzē

Tik dīvaini ir pazīt cilvēku, līdz pēkšņi saproti, ka nemaz nepazīsti viņu - pazīsti tikai to, kas tika parādīts..

Jā, jā! Runāju par Tevi! Cmon, čalīt, tev smadzenes iedot? Jeb drīzāk - ar kuru vietu tu domā? Man taču tas neinteresē - tiešām!
Vispār kaut kā tā sūdaini jūtos.. It kā viss ok - galva nesāp, zeme zem kājām ir, paēdusi esmu, viss labi.. Varbūt tas tāpēc, ka ir pārāk labi? Nē, nav labi! Slikti? Nē, nav slikti.. Vienkārši stulbi. ..


ĀĀJ!! Pakārties varētu!! Tāda garlaicība... Čjāāawzz!!


Hinder - Better than me ...

sēne

ES GRIBU ŽIRAFI!










BET PEKAUSIS BRUŅURUPUCĪTI!

LaLaLa

Pirms tiem nedaudzajiem mēnešiem, kad vēl bijām līdz kaklam iegrimuši sniega kupenās, man bija viens mērķis - uzkāpt pēc iespējas augstāk pavasara zaļojošajā burzmā un ziedošajās pieneņu pļavās.. Tad man tas apriebās un bija jauns mērķis - pastiepties uz pirkstu galiņiem, pacelt augšā plaukstas un sajust vasaras silto elpu. Es kāpu, kāpu, gāzos, cēlos un kāpu.. Līdz sajutu, sajutu tikai vieglas lietus lāses .. vai arī asaras.. tavas? vai arī savas? zinu, paredzu, jūtu.. Kāpēc nevar piepildīt tieši to, par ko sapņo? Jo ir apziņa, ka to izdarīt ir neiespējami? Vai arī bailes par to, ka nezini, kurp aizvedīs turpmākais ceļš? Toties tagad viss ir vienkārši - nav ne mērķu, ne sapņu.. Dzīvoju, atceroties pagātni, birdinot neskaitāmas asaras un mokot savas tā jau samocītās smadzenes, domājot par to, par ko domāt nav jēgas.. Bet neko padarīt - tāda ir dzīve. Vispār liekas, ka mana dzīve ir atkarīga no laikapstākļiem - kad spīd saule, liekas, ka dzīve sāk iet uz augšu, kad līst lietus - noskalo visu foršo un patīkamo. Un ik pa brīdim iespīd kāds saules stariņš, kurš dod cerību pat tad, kad tāda nav iespējama. Un forši, ka kāds saprata, ko es ar visu šito gribēju pateikt, bet man patīk runāt tā, ka citi neko nesaprot..

Fēlikss Ķiģelis - Vējā

žirafe

Galvenais, ka pašam jautri :D

Dzīve ir kā cigarete, kas jāpīpē lēnām..

"Nu ko, vai man raudāt, domāt, ka tas, kas aizgāja tagad nāk man klāt, un uzreiz atmiņas, ka kāda pietrūkst, mocīt sāk!"

Šī diena - tik dīvaina! Eju pa gaiteni - iespējams pēdējais gads šajās telpās, eju garām 19.kabinetam.. Kāpju pa kāpnēm uz 3. stāvu.. Tur jau bariņš džeku..:

M.-"Čau, dzērāja!"
E.-"Ej dirst!! ;D"
M.-"Normāli aizbrauci?"
E.-"Jū, pat paspēju!"

Izeju caur durvīm, stāv meitenes.. Sasveicinos - it kā viss ok, bet tomēr čota ņe to.. Sajust klasi izdevās tikai krūmos.. Huh! Tik tizli, dīvaini un nesaprotami.. Laikam visi pamazām sāk sajust vasaras un eksāmenu tuvošanos.. Ujj, nē!!

Mani apmulsināja tā sms.. Ne jau tās saturs, bet tās autors.. Cmoon..Ko tev vajag? :/ Da lab.. Sākšu beidzot mācīties eksāmeniem un viss ir ideāli!! Čjāw!!

pudiš tūūut

Es jūdzos?! Nēēē, tu man vienkārši patīc!

Ne nu jūdzos tādā sliktā veidā uz pašiznīcības un vājprāta pusi, bet nu tā savādāk.. Ar tādu kā:"Es aizbraucu. Tavs jumts.", stilu. Bet kam vajag manu jumtu?! Kam vajag mani psihenē? Es vienkārši neesmu piemērota parastai dzīvei, samierinies ar to. Reizēm mana realitāte pazūd: "Atā, atā, mans aprobežoti-racionālais prātiņ ar rāmīti un baltu vainadziņu..."

Šodien izgāju caur parku un skatījos kā dresē suni..
Vot būtu tas mans suns, es viņu kārtīgi izdresētu. Tam suņa bērnam taču nav nekāda respekta pret cilvēku komandām... Ja man pasaka, ka to sūdu nedrīkst ēst, tad es viņu neēdu, nevis pa kluso aizeju, lai tik kādu drazu norītu..

• + Man viss notiek pamazām un bremzēti..
• + Manas vēlēšanās sāk masveidā piepildīties..
• + Varbūt tomēr pielauzīšu..
• + Cilvēks, kurš iedvesmo..
• + Gribas nākamo soli..
• + Un galu galā - rītdiena tač` būs jautra, ne?

Bet īstenībā ir tik forši, ka pat nesākšu stāstīt ^^

Jo vairāk saceries, jo stiprāk aplauzies.

Ar kūpošu cigareti un pērkona dārdoņu, sāku rakstīt, mm.. nē, drīzāk pārrakstīt latviešu valodas eksāmena runu - es to izdarīju BEIDZOT.. Wuptīidū!!
Tev neapnīk uzdot man neskaitāmos jautājumus par to, kā man iet, ko es daru? Ne? Nu sūdīgi tev!
Tā runa, kā par brīnumu, pat patika manai mammai.. Nē, nu ir samērā ok, tiešām!! ^^
Sen neredzēts cilvēks? - OU JĀĀ! Eu, eu! Atceries, kā spridzinājām balonus virs sveces liesmas?

Laikam joprojām apsēsta ar "Music from big pink"

"Vai viņa bija mana meitene? Vai viņš bija mans puisis?? Es negrasījos viņam to jautāt. Bija labi tā, kā bija. Es visu pieņemu. Un nekādu jautājumu, cilvēk, nekādu jautājumu!"

♫ Mya - Let`s go to war

blablalb

Tu, mans draugs, izrādies pretīgs kuces dēls!

Pati nezinu, kadēļ tā raudāju.. Aizmigt.. Ar asarām acīs, tikai dēļ tā, ka galva pilna ar nevajadzīgām atmiņām.. Nemāci man dzīvot, ja pats nesaproti dzīves jēgu :*

Tik ļoti aizrāva

• The Notwist - Consequence /h/

Ok, šodien nav ko teikt!

rabarbers

"Es veselu mūžību raudzījos, kā gar aprasojušo glāzi tek alus lāse. Tā saplūda ar vēl vienu lāsi un tad noslīdēja līdz pat glāzes apakšai, atstājot traipu uz galdauta."

Tik daudz visādu domu.. Kā saka `labāk nedomā, citādi sazin kas var ienākt prātā`.. bet nedomāt nav reāli..

"Mīliet to vai ejiet dirst, jūs, sapistās pakaļas!"

Mmm, čalīt, tev viss ok?

Un atkal mani pārņem "Mūzika no lielās rozā mājas" /h/

leave me paralised

*4diena - 19.50*

Sēžu uz dīvāna pie atvērta loga, pa kuru nāk silts gaiss un domāju, ka varētu biežāk dzīvot pie tēta vai ieteikt mammai pārvākties uz Purčiku. Dzeru kōlu, ēdu nenormāli garšīgu salami un skatos "Likvidāciju" - forša filma, es jums teikšu.. Forši nepielipināt dziesmas, ne?

♫ The Notwist - Consequence

"Kas īsti tu esi?
Es - daļa no tās varas, kura vienmēr grib ļaunumu un vienmēr dara labu.."

Saulriets + Guns N`Roses - November Rain = kkas fantastisks..

Tici sev...

Pat nezinu ar ko sākt. Ar to vēstuli vai Lietuvu...

Pārsteidza neparasti siltais laiks, kāds mūs sagaidīja, izkāpjot no autobusa.. Salīdzinoši maza halle, toties mums atvēlēja Kauno "Žalgiris" ģērbtuves.. Šausmīgi sagribējās ēst, tāpēc gājām uz tuvāko veikalu, kur 4 minūtes jāiet lejā pa kalnu.. Jautri!
Ja nopietni, tad es neatceros, kas notika līdz kādiem 14.30, kad sākām ģērbties formācijai. Domāju, ka izskatīšos bišk savādāk - katrā ziņā ne tā kā mauka, bet nu jā - nevar gribēt visu :) Joprojām nezināju un nezinu formācijas beigas, bet vai tas ir svarīgi? Galvenais, ka neizlauzu kājas skrienot ar kurpēm uz "money, money, money, money, money..." Da labi!! Trešā vieta nopelnīta!!! Par mazo grupu vienkārši klusēšu, klusēšu, klusēšu.. Un, protams, neviens nesēdēja tribīnēs Adult Solo Male un Junior Solo Male laikā un nerēca par "scooby-dooby doo", "pokemon" u.c.
Tad, protams, `forši`, ka mūsu izbraukšana neiekavējās 3 stundas un ka es Rīgā nebiju 4.00 - piemīlīgi.
Gāju uz mājām un domāju, ka gulēšu līdz 12.00 kā minimums. Nekā - 10.50 jau biju augšā - stulbi! Atcerējos, ka šodien ir māmiņdiena! Šit!!

Ieeju draugos un, var teikt, ka mans rīts sākās ar tādu dīvainu asaru devu. TĀ VĒSTULE.. Ak, Dievs! Tas bija tik emocionāli un sirsnīgi. Pat sapratu, ka viņa to pārdzīvo vairāk nekā mēs

"Es sen neesmu jutusies tik vainīga- nožēlojami vainīga- kā tagad attiecībā pret Jums. Es zinu, cik ļoti svarīgi Jums un man bija šo deju nodejot un tieši tāpēc, ka pēdējās sezonas sacensības, un pēdējo reizi pierādīt sevi. Es zinu to sajūtu, ka Tu esi gatavojies, domājis tikai par deju-par to vienu uznācienu, ģērbies, taisījies, atkārtojis soļus, uztraucies, lūdzis Dievu kaut viss būtu labi, domājis-kaut to un to nesajauktu... un tad tas viss zaudē savu nozīmi, jo jūs pat nedabūjāt deju parādīt, jo es pat nebiju Sintijai pateikusi par izmaiņām."
/Un tā ir tikai maza daļa no visas vēstules/, /Lasu un joprojām birst asaras.. Pat negribu iedomāties, kā jūtas Elza../

Tas pagaidām viss :) !!!

"Dzīve izspēlē ļaunus jokus un tu nekad nezini, vai tā tev dos otru, pēdējo iespēju.."

Atmiņās par....

"Te atkal es.. yo, yo, yo! Kā jūtaties? Kā iet? Un, starpcitu, čau!"

Skan 3 doors down un principā čilliņā ripinos tālāk [pieciešot visu, kas noticis] Heh.. Grūti iedomāties raudam cilvēku, kurš visu dienu staigā ar smaidu.. kaut arī samākslotu..
Tas laikam būtu smieklīgi un banāli, ja nebūtu tik skumji un reāli. Nekad neesmu vēlējusies būt kāda no tām filmu varonēm, kas visu dzīvi to vien dara kā raud gaužas asaras pēc savas vienīgās nelaimīgās mīlestības... Viņa, neskatoties ne uz ko, mīlēja un gribēja tikai vienu... BET.. dzīve nav ne pasaka, ne kino..
Nekad nebiju tā jutusies, es modos no rītiem ar smaidu, es gāju pa ielu un smaidīju, jo likās, ka esmu laimīgākais cilvēks pasaulē, ik reiz, kad satiku viņu, laiks pazuda, nebija vairs nekā, nebija robežu.. Stundām varēju klausīties viņa balsī telefona otrā galā, varēju vienkārši klausīties viņa elpā... man nevajadzēja neko, tikai to sajūtu, ka viņš ir kaut kur tepat blakus.. Un tad tu saproti.. Saproti kaut ko, kas jau vairākus mēnešus plēš tavu sirdi gabalos.. Cik neskaitāmas reizes ir gribējies tā vienkārši izgaist, pazust nebūtībā, lai nebūtu jājūt šīs nepanesamās sāpes, šis nepanesamais tukšums...


♫ Mt Eden Dubstep - Sierra Leone <-- Atgādina kaut kādu pamestu, tukšu vietu.. Kaut ko nezināmu un neizprotamu..
♫ Reamonn - Supergirl <-- Tik drausmīgi veca dziesma, bet tik daudz atmiņu ^^
♫ Modest Mouse - Float on

Nespļaut sejā, ja neizprot manu darbību..

Ēū, laikam beidzot jāuzraksta normāls ieraksts, ne? Tā besī tā depresivitāte...

Braucu uz Rīgu un manu galvu pārņēma viena doma.. - tā filma!! Sākuma likās kaut kāds murgs. Cilvēki dzīvo pasaulē, kurā nav krāsu, kuri nezin, kas ir lietus un kas ir zibens! Tad viens lohs apēda sarkanu ābolu, par ko ļoti sašuta kaut kāda runājoša galva televizorā, sāka līt lietus, un tie kas tajā laikā zem lietus atradās, nākošajā dienā kļuva krāsaini. Tad tie, kuri bija melnbalti, centās iznīcināt krāsainos.. Vienā vārdā sakot - Murgs! .. Bet tad es sāku domāt, vai tur gadījumā nav tāda kā dziļā doma, un īstenībā sapratu, kur tas suns aprakts.. Tā filma, īstenībā, atainoja mūsu "šodienas" dzīvi.. No sērijas: "Tu esi savādāks, tu neesi mūsējais, tātad tu neesi nekas un mūsu mērķis ir Tevi iznīcināt!" ... Es centos domāt, domāt... Bet tā arī neko neizdomāju.. Skarbi!

Labi! Tagad laiks kaut kam, pēc manām domām, normālam! Vienīgā lieta, kas mani vilka uz Rīgu, bija doma par to, ka tur būs siltāks nekā laukos.. No laukiem aizbraucu ar samērā labu noskaņojumu! Vienīgais, ko tur šodien varēja darīt - truli sēdēt mājās, lupīt TV un sēdēt pie datora..

Tā gribās kopīgu pasācienu kopā ar jums visiem!! ^^

Pekausi? Lietuvā arī jāatrod spogulis (deBil)

♫ Prāta Vētra - Tu izvēlejies palikt
♫ Sad Kermit - Twilight
♫ Soil - Unreal
♫ Cepums - Maskas

Pēdējā laikā tik ļoti velk uz LV gabaliem!! ^^ Prieks par to!!

/Uj, kā viss viļņojas!!/

You can say I’m crazy, yes, it’s true ... I’m crazy about one thing, and that’s you

Atā, mazie!! :*

Even If I say, It'll be alright

Esat pamanījuši, ka netā pēdējā laikā nav ko darīt? Tieši tāpēc paglābjos no nekā nedarīšanas šeit. Blogs, rakstīšana pa šiem mēnešiem ir kļuvusi man tik ļoti tuva lieta, ka sēžu te pat biežāk nekā tik ļoti izslavētajos draugos..

"Tas ir tik dīvaini.. Tu gaidi, gaidi, bet viņš nav! Un tad- bāc!- ir un saka, ņem, ņem!!! Bet, nu jau vairs nevajag!"

Ziniet, ir tādas dienas, kad gribas izskriet ārā, ieskriet kādā pļavā ar asarām acīs un izbļaut visu kas sakrājies uz sirds.. [ Liekas, ka, raudot klusībā, asaras nevis palīdz sāpēm iziet, bet tieši otrādi, liekas, ka tās savās visas sāpes kopā un ievelk tevī atpakaļ.. ] Vai vienkārši iekrist ar seju spilvenā un raudāt, raudāt, raudāt, kamēr galva no sāpēm nesāks plīst pušu.. Bet ar asarām ir par maz... Daudzas lietas paliek dziļi sirdī, un tās ir kā pamats jaunām sāpēm.. Samīļosi? ;*

Brīžiem pat liekas, ko es "šeit" daru.. Liekas, ka esmu "atsūtīta" uz šejieni, lai izjustu sāpes.. Stūūlbi!!

"Uzticēties vīrietim ir tas pats, kas sist galvu pret sienu un ticēt, ka nesāpēs."

Domas: Galvenokārt par viņu.. /mm/

I'm tired of being down..

Labrīt!! [kuram nu labs!!]
Lai arī ārā spīd saule, un pie debesīm nav neviena mākonīša, man tāpat ir slikts garstāvoklis.. Pamodos ar vienu tik stulbu domu.. Stulbi, stulbi..
Brokastīs manu, tā jau labo, garstāvokli uzlabo neskaitāmi jautājumi par to, kas man noticis!! "Kamōn! Tev nepielec, ka šie jautājumi mani tracina?!" Kā man riebjas manas neskaitāmās garstāvokļu maiņas..

"Nesaki neko, jo es zinu, kam tagad jānotiek, nesaki neko.."

♫ Sad Kermit - Twilight <-- Tāda sad dziesma ar labu liriku... Heeh!!

Pāris reizes noklausījos Prāta Vētra - Māsa.. It kā daudz maz uzlabojās noskaņojums - kaut sāku skumt par to, ka rīt jābrauc prom.. Atcerējos 1. maija nakti, kad sēdēju uz soliņa un skatījos zvaigznēs, pūta vējš un izrādījās, ka klusumam ir skaņa... Dievīgi!!

Ēw, tas nav forši. Lasu viena cilvēka blogu, bet liekas, ka to raksta pilnīgi cits.. stulbīgi, ne?

*plkst. 14.36*

Uhh, atkal atcerējos par runu latviešu valodā.. Laikam beidzot kkas jāsāk darīt..

♫Take that - Back for good <--- Sen nedzirdēta un atgādina vasaru!! ^_^

Pamats un stabilitāte zūd..

Ar ko beidzās vakardiena? Hmm.. Izgāju no skype, domāju - iet gulēt, vai padarīt kko citu? Ārā vēl kaut ko redzēt var.. Nu ok.. Paņemu silto, zaļo segu, aptinos viņā un eju ārā. Apsēžos, paceļu kājas uz sola.. Vējš spēlējās ar maniem matiem, un es paceļu galvu augšā, skatos zvaigznēs un domāju.. domāju par nenozīmīgām lietām, par pagātni. Viens solis pagātnē, liekas viss tad bija savādāks, liekas, ka zvaigznes bija spožākas, debesis tumšākas, bet runa nav par to.. Gambas.. Aizdomājos pārāk tālu - pat sagribējās raudāt.. Asaras laikam bira, es tās nejutu - tās aizpūta vējš.. Īsti nezinu, cik ilgu laiku tā sēdēju, bet ārā bija palicis tumšāks.. Domāju, ka jāiet iekšā - NĒ! Uztaisu tēju un eju atpakaļ uz soliņa.. Heh, tik patīkami - gluži kā Jāņu vakarā.. aizvēru acis un uz mirklīti vēl iedomājos, ka sēžu nevis savas mājas priekšā, bet sēžu uz Gambu kāpnītēm.. Mieru tikai mieru!! Saņēmos - nomierinājos un atkal smaidu kā maija vai dajebkāda cita saulīte ^^ Kaut kur vēl dzirdami suņu kaucieni.. Domāju par to, cik skaists bija saulriets!! Mierīgi izdzēru tēju, pasēdēju dažas minūtes un gāju gulēt..

Pamodos no tā, ka manu seju apspīdēja saule.. Neskatoties uz to, ka vakarā bija diezgan depresīvs garstāvoklis, pamodos ar samērā labu noskaņojumu :) No rīta nekas īpašs nebija.. Izgāju ārā šortiņos - vēsi!! Sajūta apmēram tāda, kā ielecot dīķī pēc pirts..
Līdz 14.20 bija saulains, jauks laiciņš - tad sākās.... Spēcīgs vējš un mazas lietus lāses /h/ Iziet ārā, apsēsties uz soliņa un izbaudīt, izbaudīt, izbaudīt..

Vēlāk aizgāju pastaigā pa taciņu cauri mežam, kas ved uz Gambām.. Izskatās, ka nelaikā atnācu.. Laikam daudz cilvēku - to varēju spriest, pēc bērnu skaita pagalmā.. Mani ieraudzīja mazais R. "Čau, sīkais!!" [nu, ok.. nav nemaz tik sīks :D 12 gadi] Katrā ziņā no viņa uzzināju to, ko jau zināju - viņi, nav un nebūs.. Nāca viņa mutere, tāpēc nācās iet prom - laikam viņai īpaši nepatīku /nez kapēc? :D/

• Lisa Miskovsky - Still alive
• Basshunter - Angel in the night <-- šaušalīgi, domu uzdzenoša dziesma /mm/
• Backstreet Boys - Straight Trough My Heart
• Shades Apart - Stranger bye the Day
• Ridin` Solo - Jason Derulo
• Rihanna - Hard <--- Pekausi, pomņiš?!

Wind...

Nu, re!! Maijs klāt un esmu laukos!! ^^
Šodien bija tik grūti pamosties.. Bet nu nekas.. 9.00 biju SAO!! Iekāpu autobusā un sāku ēst brokastis - kārtējie banāni.. Tā kā man ir pazudušas austiņas un jaunas vēl neesmu nopirkusi, tad nācās lasīt grāmatu - MMMM..atkal gribu redzēt filmu /h/ Skatos pirmās sērijas sākumu - dievinu /h/
Braucu caur Āraišiem.. Garām Āraišu ezerpilīm.. <--- Labas atmiņas! Tā nu atbraucu uz laukiem - pirmais, ko sapratu - ZAĻA zāle!! Dažas sekundes stāvēju vējā ar aizvērtām acīm, elpoju svaigu pavasara gaisu un sildīju seju saulē - patīkami!! Un vēl patīkamāk apzināties to, ka atradīšos šeit veselas četras dienas!! Ir arī viens mīnuss - nesatikšu viņu ..
Atcerējos, ka pēc 13.00 jābūt skype.. Iekšā sēdēt negribas.. Paēdīšu un iekārtošos mājas priekšā uz soliņa - tā arī darīju.. Sēžu uz krēsla, aptinusies ar segu un turot rokās lielu kafijas krūzi.. Izbaudu vēju, sauli, svaigo gaisu un klausos putnu čivināšanu.. Jūtu, kā vējš iet cauri maniem matiem - reizēm pat tik stipri, ka mati aizsedz acis.. Kā par brīnumu vēl nav nekādas īpašās alerģijas pazīmes - tikai mazas iesnas!! ^_^[ Cik labi, ka laukos viss zied vēlāk nekā pilsētā ]

Heh, lai arī cik tas dīvaini neliktos - esmu dabas bērns!! ^^ Varētu mūžīgi sēdēt karjerā kopā ar visiem foršajiem cilvēciņiem un skatīties uz to, cik daudzveidīgus slāņus veido akmeņi, varētu sēdēt paugura virsotnē un skatīties uz ainavu!! Atceros, ka agrāk, tā teikt, pukstēju par to, ka atkal jābrauc uz laukiem - tajā laikā gribējās palikt Rīgā, pilsētā! Bet tagad? Ka tik ātrāk tik no Rīgas prom, aizbraukt uz laukiem, kur mani jau gaida klusums, vējš un iedvesma.

*plkst. 16.08*

Atnācu no ideālas pastaigas... Pastaigāju pa sen nestaigātām takām.. Drīz jāiet iekšā
- sāk palikt auksti - nepatīkams vējš!! Bļaviens, vēl nets čakarējas..

*plkst. 17.01*

Sāk parādīties klepus - saaukstēšanās pazīme.
Man tā patīk brīvdienas!! Blogs top visu dienu!! Varu izpausties kā vēlos!! Sēdēju un atkal domāju!.. Par, par, par.. Mhm.. par viņu..

"Cilvēkus satikšu karnevāla maskās,
Maksās dārgi, lai ari kā tas rakstās.
Līdz kaklam maskas, mieru vēlos
Vakar dzēru, šodien agri cēlos."

/Cepums - Maskas/

*Cepuma dziesmās ir tik daudz patiesības, arī skarbas, par dzīvi!!

Hehe!! Uzgāju mapi ar nosaukumu ENYA!! /h/

• Enya - Carribean Blue

Bet īstenībā šodien velk uz LV gabaliem!! "

"Mēs bučosimies kanāla malā,
Mums uzlīs lietus pavasarīgs.
Kad saule negribīgi ies dusēt,
Mēs sadzirdēsim, kā klusums dzied."

                 /Republic - Strēlniece/

Pēdējās klausītākās:

• Astro`n`out - Tā daļa Rīgas
• Cepums - Maskas
• Cepums - Dzīves Rati
• Republic - Strēlniece
• Marshals - Pierakstīts

Dažos vārdos par šodienu - Superīgi vējaina diena ar mazu devu saules!! He, he!! Laikam tiešām jāsaka, ka sāku pārtikt no saules!! ^_^

Uhh, un tik sasodīti forši blogā iesākt jaunu mapīti ar uzrakstu MAIJS!! ^^