Šķiet, ka Rīgas svētki man ir izvērtušies par drausmīgākajiem manā mūžā. Nē, nu bija forši un tā, bet kaut kas nav, galīgi nav.
Joprojām tā dīvainā sajūta, cerēju, ka pāries, bet nekā.
Rītdiena solās būt jauka. Satikšu lielāko daļu klases, patupēšu skolā, neko nedarot, trīs stundas un riposim uz krūmiem uz mazu šampja pasēdēšanu, drīzāk pastāvēšanu. Tāpēc tagad būtu fiksi jāsataisās un jāaizripo līdz veikalam. Un tad vakarā uz Arēnu uz Dinamo ar Uldi, Ulda brālēnu un vēl gan jau kaut kādiem cilvēkiem.
Es gribu burbuļpūšamo!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru