Kā jau teicu pirmspēdējā ierakstā - es negribu septembri, reāli negribu. Tikko iedomājos par to, ka nākam trešdien man jāčāpo uz skolu. Pagaidām visas dienas ir tik čillīgas. Pat ja visu dienu nosēžu mājās, kā, piemēram, šodien, tāpat man diena paskrien ātri, tas ir forši, bet tajā pašā mirklī tas nav kūl, jo saprotu, ka esmu arvien tuvāk septembrim.
Jums ir bijusi sajūta, ka gribas un negribas vienu dienu? Dāā, loģiski, ka ir, tak neesmu vienīgā. Man reāli gribas nākam trešdienu, jo sāksies gada atskaite līdz maniem 18, bet skola. Cik debilam jābūt tam cilvēkam, kurš uztaisa skolas praksi manā dzimšanas dienā? ;/
Okej, nerunāsim par bēdīgo, vēl tak tomēr tik daudz jauku dienu būs, un žēl, ka tās paskries tik ātri. Es zinu, ka tā būs.
Skan Coldplay - Lost un mans prāts man liek darīt kaut ko stulbu, muļķīgu un neprātīgu. Cerams, ka ar Uldi a.k.a Megiju rīt kaut ko saplānosim. :)
Un Rīgas Svētki būs kūl, es to jūtu, jāp! ^^ Visi plāni par Daugavas stadionu ir piepildījušies. + Kā teica mamma: "Dzīvoklis brīvs" Hā! Viņa man ir forša! :))
Kaut kad nesen rakstīju, ka mani pēdējā laikā apskata tikai čaļi. Šodien arī. What the fuck?
Man sāk patikt lietainās diena, īpaši vakaros, kad ir apmācies un virsū spīd rietošā saule. Tad mana krutā Bruņinieku iela kļūst īpaši skaista /mm/ Vispār šovasar kā nekad agrāk sāk patikt viss neparastais un tāds, kas nekad agrāk nav īpaši gājis pie sirds. Šovasar tā pa īstam sapratu, ka man patīk Rīga, fokk jā. Tas klusums Rīgas ielās ap 23.00 un vēsais gaiss ap 8.00. Un tas, ka Rīga ir piesmakusi, vakaros ir pie vienas vietas, jo šķiet ka pilsēta pa nakti attīrās. Pat tagad pie vienas vietas, varu apsēsties uz palodzes un skatīties uz pretējās mājas logu Aj, es tak nevaru izskaidrot to, ko jūtu. Rīt obligāti ap 9.00 čāpošu jeb čāposim uz Ziedonīti, nu ja, protams, pamodīšos, bet tad - bikses virsū, džemperis mugurā un pa taisno uz parku taisīt stundu garu pastaigu.
Te dažs labs mani ir pieradinājis pie sveču gaismas, tāpēc tagad nav neviena diena, kad man uz galda nestāvētu svecīte.
Vispār nezinu, nezinu, kas ar mani noticis, kurš ir izmainījis manas domas par dzīvi, bet, jā, man šī vasara patīk. Ja šitāda būtu katra diena gadā, tad es būtu laimīgākais cilvēks uz pasaules.
Btw, katrs vārds, kurš ietver sevī burtu P, tika rakstīts vismaz 2 reizes, jo man uz tastatūras tas taustiņš īpaši labi nespiežas ;D
Mazgājām Zefīru, tagad šķiet, ka visa mute ar spalvām. :) Vēēe!
Un šodienas rozīnīte kēksā:
Biju ārā ar Zefīru. Aizgājām līdz trešajam pagalmam un dzirdu čaļa balss no viena dzīvokļa: "LOOOOOOL, kurš izdomātu kaut ko TIK stulbu? *rēc*" Es, protams, neizturu un sāku rēkt. Šis izkaras ārā pa logu un skaļi: "HEHEHEHEEEEEE *rēcam abi kopā*". Tātad no tā es secinu: Man ir forši draugi, forši kaimiņi, forši vecāki un mana dzīve kopumā ir ideāla. :) Un pat mūzika šodien mani klausa - uzlieku šaflu, bet tāpat skan ideālas dziesmas, vēl nevienu neesmu pārslēgusi :)
P.S. I can`t understand what the fuck is wrong with people.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru