Hellou! So, šodien ir mana pēdējā nakts šajā nedēļā laukos. Var teikt, ka visu nākamo nedēļu pavadīšu Ancenē (okej, cik nu visu, bet vismaz 4 dienas). Katrā ziņā plāni briest un briest. Šķiet, ka mums vairāk plānu nekā laika un vēlēšanās kaut ko darīt.
Man joprojām nav ko rakstīt, bet redz, dažam labam gribējās, lai es te kaut ko ierakstu, jo Uldis te raksta visādus mēslus katru dienu. Tad nu sagaidām ar aplausiem manus mēslus (kā piemēram, pēdējos divus teikumus.)
Visa Rīga saka, ka ārā labs laiks, nu nezinu, man laukos ar +18 vasarā ir nedaudz par mazs, kaut gan uz vakara pusi jau sasniedza +22.
Tagad sarakstos ar cilvēku, kurš man agrāk nenormāli riebās, bet laikam sāku pieaugt, jo nez kāpēc man viņas visas šķiet foršas. Uhh! Jā, pat tāfele..
Šodien atkal esmu veiksmīgi iesauļojusi šortiņus.
Man pēdējā laikā tik ļoti sāk patikt taisīt ēst. Liekas, ka varētu visu dienu stāvēt pie plīts un gatavot, tikai tagad paņēmu brīvu brīdi, jo viss tikai vārās. Starpcitu, šodien vakariņās biezzupa, diemžēl bez kausētā siera, jo mammai neaizbrauca līdz veikalam, bet tad, kad mēs veikala bijām, es neiedomājos par vakariņām, tāpēc es vienmēr saku, ka par vakariņām jādomā jau brokastīs (garākais teikums šajā ierakstā).
Tikko piefiksēju, ka gulta nav saklāta kopš rīta, pie tam ne tikai man, bet arī mammai.
Un kārējā pārdomu nots.
"Kā lai ieskaidro cilvēkam to, ko viņš nevēlas saprast? Jā, varbūt es negribu, lai viņš to saprot, bet es tomēr gribu, lai viņš to SAPROT. Dzīve ir sarežģīta, tāpēc arī manas domas nav vieglas. Tās principā saprotu tikai es.. diemžēl tikai es."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru