dirižablis

Garīgā totāli nav, bet gribas kaut ko uzrakstīt. Kaut vai dēļ tā, lai novērstu domas, bet tas nav tik viegli. Jūtu, ka tūlīt sekos tas pats periods, kas bija pirms 2 gadiem. Smagi, smagi.. Apēst neko nevaru un īstenībā vairs nezinu, ko rakstīt..
Vakars, zvans no nepazīstama numura.. viņš, sagurušā balsī.. un pateikt, ko tādu, tik fakin` labā vakarā.. Nākamajā dienā blondajai māsai vārdadiena, jāuztur labs garstāvoklis, bet ik pa brīdim asaras jūtami laužas cauri..
Tajā dienā mani `saturēja kopā` viena doma - doma, ka mans Porgijs 17. jūnijā būs Latvijā.. Atkal atcerējos visus sūdus, kurus, tā teikt, vārījām, iedomājos visu, visu, kā viss varētu notikt, un pat parādījās nesamākslots smaids.. uz brīdi.. Zinu, ka 18. jūnijā centīšos viņu dabūt rokās, kaut vai uz stundu.. aizvilkties uz Alfucīti, neko nenopirkt, aiziet uz Dominu un pasēdēt pie somu veikala ar biskvīta saldējumu un bekona pīrādziņiem [kuru vairs nav], aiziet uz Kaprīzes pagalmiņu ar vaniļļas latte un vistas topmaizi, pasēdēt zem tilta, sauļoties un ēst zāli, lietainā dienā aizbraukt uz Vecāķiem, aizbraukt uz Brežģa kalnu un 30 grādu karstumā iet 12 km uz veikalu..
Lietas, kas mani iepriecināja bija ziņa par koncertu un to, ka mamma zvanīs uz Kenventaki suņu audzētavu, kur vakar piedzima 7 samojeda kucēni.. Ahhh!!!! /h/

Pa apli Mixeri - Jautājums ... Sveces, Kārlis, miers un tomātu sula.. huh... smagi..