Krāsu palete

Diena ir galā un ķīmijas olimpiāde būs dirsā. Rīt ķīmija, un Zanriba mūs ņems priekša, bet kaut nebija jāiet uz stundām, un satiku viņu... /mm/ Kādas 3 ar pus stundas pabijām pie manis :) tad skrēju uz treniņu.. Tur, kā jau vienmēr, biš pasvīdām.. Huh, jā.. Pēdējā laikā mūs baigi nodzenā.. Nav forši :(

Un atkal atgriežos pie domām par viņu... Biju domājusi, ka visas jūtas bija pazudušas, bet kad ieraudzīju, samīļoju, tak shit..!!!! Jutu ka sirds sitas straujāk... Un pat sāku uztraukties par viņu.. Nekad nebiju domājusi, ka varētu viņam pastāstīt visu, neuztraucoties par to, ka viņš varētu visu pārprast.. Tas ir tik.. tik fakin dīvaini... Un viņam uz dievīgas acis.. Tādas dziļas..

Gribas pajautāt, vai viņš nevēlas ko vairāk, bet tad tā aizdomājos un pati sev sāku jautāt `vai es to vispār gribu?` Un tad nonāku kārtējā strupceļā, kad atkal nezinu, ko es gribu...

Kad atvadījāmies, samīļoju, un pat negribējās laist vaļā.. Jo vairāk domāju, jo vairāk gribas viņu atpakaļ... bet tas bija tā vērts..fokk, jāāā...!!!!!!!

Šitas bija murgs, un tas nebija jālasa.. Kaut gan, tie, kas šo patstāvīgi lasa, tāpat visu saprot!!! Un tagad atkal sačakarējies neta savienojums.. Pa apli Cepums, un garstāvoklis tik tiešām ir tāds mājīgs... Un pleds smaržo pēc viņa.. Un no vienas puses gribas, lai viņš šito izlasa, no otras puses gribas visu paturēt pie sevis.. līdz zināmam mirklim.. :)

Un man besī, ka es katru teikumu iesāku ar `un` .. un un un un un ... jāāā...
Sadzēros tomātu šuločku, tagad gribas ūdeni.. Blondā man gada beigās nulle pieci pērk :D or, ja būs pavisam labiņi, tad nulle septiņi :D

Hā, bet mana dzīve tomēr ir superīga ^^
+ NESPĒJU SAGAIDĪT 17.06.11 ^^ Un visu, ko es gribu darīt, lasīt iepriekšējos irakstos.

"Tātad, kas nesaprata no mana skata, jums ir jūs ceļš, un man ir mana taka.."


ATĀ!!! :))))))))))))