Vēl viens moku vakars gandrīz beidzies, bet man, par spīti mokām, ir fantastiski labs garstāvoklis. Un atkal - tāda sajūta, ka vakar bija 18. novembris, bet izrādās, ka tomēr 20. Es takš saku, ka man laika izjūtas vienkārši nav - ja kāds uz ielas man pajautātu, kurš datums, man vispirms būtu jāpadomā.
Vispār man atkal gribas iekāpt vasarā - skatos bildes un pilnīga tāda kā nostaļģija.
Ceru, ceru, ceru, ka būs tas remontiņš dzīvoklī un ceru, ka viss būs kā ieplānots!! Tad būs baigi, baigi forši. Vispār es nezinu, kā būs, bet pēc tā, ko es stāstīju, manu istabu nosauca par tuksnesi.
Jā, svētdien, tas ir rīt, bija paredzētas LMDA sacencības, bet uz viņām neiesim. Tagad sēžu laukos un man ir ZORKI - 4K. Tā kā man slinkums likt bildi, ielikšu linku: http://www.rugift.com/photocameras/zorki-4k-jupiter-8.htm
Tāda sajūta, ka ir tik daudz ko stāstīt, bet stāstīt nav ko, nē, nu reāli nav ko. Esat pamanījuši, ka esmu biežāk sākusi kaut ko rakstīt? [Tas bija retorisks jautājums].
Šodien mani reāli izbesīja dators - tik bremzīgu viņu neesmu redzējusi.
Pēkšņi parādījās ideja klases pirtij - 17. decembris "Aivari"!! Cerams, ka kaut ko sarunāsim.
Sanāca biš` atcerēties 18. novembri - tagad jau parauj rēku par visu, jāāā. Megij, Tu tur savā Arizonā neredzi visu jautrību, kas notiek iekš Latvijas.
Laikam vairs īpaši nav ko teikt. Ar nepacietību gaidu rītdienu - pietrūkst!! Hēh!
Vakara dziesma: Louis Armstrong - What a Wonderful World
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru