Lai tur vai kas, bet man vajag brīvdienas, reālas brīvdienas, nevis kaut kādas nojātas 4 dienas, kuru laikā tāpat nevaru izgulēties. Un zinu to, ka pirmdien būs pirmā darba diena pēc, šīm saucamajām, brīvdieniņām, kad jau pēc pirmās stundas jūtos pārgurusi.
Liekas, ka pēdējā laikā ir tik daudz kas noticis, es vienkārši nevaru izsekot katram dzīves pagriezienam. Laiks joprojām skrien-man ir pazudusi laika izjūta. Es gribu atrast to savu iekšējo miera sajūtu, gribu ne par ko nedomāt, citādi tāds kā iekšējs haoss valda. Un kaut kā pat izšķirt vairs nevaru vai pati to haosu radīju, vai citi palīdzējuši. Laikam jau abpusēji. Nē, nu, protams, vienmēr jāatrod vainīgais, bet lai nu paliek..
Bet nu kopumā iet tīri labi. Ar mammu baigos plānus veļam. Katrā ziņā tagad tās ir tikai domas, bet centīsimies realizēt. Ja vien negribētos tik daudz ūdens...
Ohh, es gribu karstvīnu - nevis no veikalu paciņām, bet tādu kārtīgu - tādu kā 18. novembrī. Un vispār kaut kā dīvaini - 18. novembris, bet cilvēki tādi nepriecīgi staigā.. Vispār, man likās, ka šogad tas ahūnais "Staro Rīga" pasāciens izgāzās - galīgi nekā interesanta. Salūts likās visnormālākais visu šo gadu laikā, kaut gan nekā laba nebija.
Tieši tagad man pietrūkst Pelmenis, tā reāli pietrūkst, visi ašie teksti [Tad Tev būs suns?] un tādā garā. Megij, es sapratu to, ka ja tagad varētu patīt laiku atpakaļ, es lidostā Tevi aiz kājām turētu, pati vilktos līdzi, darītu visu iespējamo, lai lidmašīna paceltos bez Tevis un galvenais, ka poļubomu mēs par to rēktu. Un vispār būs jāsarunā randiņš iekš skype - atkal gribas ierēkt par Tavu `ideālo` latviešu valodu. Unununnn mums OBLIGĀTI būs jāpasēž Dominā, pretī somu veikalam, jāaiziet uz Alfu, kur atkal meklēt būdas plānu.
Man gribas gulēt visu dienu, tāpēc tagad beidzot to varētu izdarīt.
Vakara dziesma: Blue System - Under My Skin.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru