Otro dienu sēžu mājās un jūtos tā, it kā būtu atslēgusies no ārpasaules.
Par spīti kakla sāpēm, sēžu uz palodzes un dzeru kolu ar ledus gabaliņiem.. Vēroju pagalmā notiekošo un varu teikt to, ka nekas nenotiek. Ja nu vienīgi nemitīgā baložu lidināšanās.
Šonakt sapņoju par okeānu un jūtos briesmīgi neizgulējusies.
Jūtams, ka ārā ir kārtējais karstums, bet, sēžot uz palodzes, jūtams vējš. Hā, vispār tik dīvaini-forša sajūta - sēžu otrajā stāvā tieši pretī iebraucamajam ceļam, bet mani neviens neredz. ^^
Nav diez ko patīkami rakstīt no telefona, bet ja darīt īpaši nav ko, tad nekas cits neatliek.
Varētu rīt aiziet šopingā, un bļāviens! mammai parīt v/d..
Ūj, pēdējās dienas tādas pa garlaicīgo, un šaušalīgi gribas uz skolu..
Atkal velk uz instrumentālajiem gabaliem.
MSTRKRFT - Heartbreaker (instrumental). mp3
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru