Laikam šoreiz nedzēsīšu ārā ierakstu. Joprojām nekādu ziņu no X.. Ajj!
Tagad tā dīvaini - reizēm ir tik daudz, ko teikt, bet parasti slinkums rakstīt, toties tagad tik ļoti gribas kaut ko uzrakstīt, bet īpaši nav ko. Pirmo reizi, apmēram mēneša laikā, man tiešām ir diezgan sūdīgs garstāvoklis.
Es šodien zaudēju, bet nezinu - varbūt tas ir brīnišķīgs ieguvums.. Šodien es raudu, bet kas zin, varbūt tagad būtu jāsmejas, rīt es smiešos, bet varbūt kādam ar šiem smiekliem nodarīšu pāri, varbūt tas, ko es saku, ir meli, bet visos melos var atrast daļiņu patiesības, es mīlu rītdienu, kuru tik ļoti ienīstu un ienīstu to, kas būtu jāmīl, mana pasaule ir sagājusi kājām gaisā un, varbūt, tieši tas ir viscilvēcīgākais..
Mana iedvesma izdziest, gluži kā sveces liesma.. Aj, un vispār tagad gribas kliegt, bļaut, šķaidīt traukus, gāzt skapjus, krēslus, dedzināt papīrus, vārtīties pa zemi un raudāt, raudāt, raudāt.. Tikai par ko?
Un tas vakars, tā sarakste.. Āāāā!! Gribētos, lai tās būtu tikai iedomas, bet jūtu, kā pie sirds klusām dauzās jūtas ar vārdiem "Ielaid!!".. nu nēnēnēē, tikai ne atkal.. Un tik bail atļaut piekļuvi. Jau tā mocījos vairākus mēnešus, tad sāku atradināties un kļuva pat vieglāk dzīvot. Un lai arī būtu jabūt dusmīgai par šodienu, bet nē.. Tā vienkārši vairs nav tikai ieķeršanās viņa acīs vai balsī..
MSTRKRFT - Heartbreaker /h/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru