Sveiki, rupuči, šajā vēsajā rudens vakarā, kad saule jau ir nogājusi aiz horizonta un pulkstens rāda 22:18.
_______________________________________________________________________________
Pulkstens ir 22:22 un mana šī brīža vēlme varētu skanēt šādi: "Kaut ar jaunu nedēļas sākumu sāktos jauna, superīga dzīve". Lai cik ļoti es to gribētu, tas nav reāli. Nē, nē, nē, mani nav pametis puisis, neviens mani nav sāpinājis un neviens nav miris. Vienkārši mana dzīve ir palikusi tik ļoti garlaicīga. Pietrūkst ekšenu, pietrūkst jautrības, pietrūkst tā dzīve, kura bija gadus 3 atpakaļ. Labi, nē, pat gadu atpakaļ viss bija pilnīgi citādāk - labāk. Tagad pilnīgi tāds iekšējs nemiers parādījās. Parādījās vēlme kaut ko mainīt, izdarīt kaut ko, lai viss būtu savādāk. Un te atkal priekšā STOP zīme.
Kā par laimi, neesmu viena šāda nelaimes čupiņa/kaudzīte/uzkalniņš/grēdiņa utt. Megijai šitas pats mēsls uznācis virsū un mēs abas nonācām pie slēdziena, ka kaut kas ir steidzami jāmaina. Bet ir viens `bet`! Kas un kā jāmaina? Viena no iespējām bija beigt heitot klasesbiedrus. Bet tas pilnībā nav iespējams. Es nevarēšu ieiet kabinetā ar tik priekpilnu ģīmi, kā to darīju 9.klasē, zinot, ka klase ir pilnīgs mēsls (Lai mani piedod visi klasesbiedri, kuri šo te lasa). Otrs variants bija sākt darīt kaut ko pēc stundām. Bet te parādās otrais `bet`. Lai darītu kaut ko, kas interesētu, vajag naudu. Trešais (nē, šis laikam bija otrais, bet otrais bija trešais. Enīvēj, nekādas starpības), nonācām pie slēdziena, ka varbūt vajadzētu iepazīties ar jauniem cilvēkiem, jaunu kompāniju. Un kā ceturto varētu minēt faktu, ka varbūt, lai kaut ko pamainītu dzīvē, būtu jāsāk dzīvot atsevišķi. Bet kārtējais `bet` stājas ceļā - NAUDA. Tā pēc vidējiem aprēķiniem spriežot, tuvākajā nākotnē nekas labs man nespīd. Tāda milzumliela aizdoma, ka kaut kad ļoti drīz sākšu ienīst lielāko daļu, ko pazīstu. Stulbi, a ko darīt? Kā pirms dažām minūtēm teicu Skype: "Cuzya: ajj, man tik ļoti, ļoti, ļoti riebjas mana dzīve :DDDDD izklausās diezgan.. ammm.. pašnāvnieciski :D" Bet tā ir.
Tagad varētu pāriet pie nedaudz jautrākas tēmas. Visu nedēļu nebiju skolā, jo redz man vajadzēja saslimt ar faringītu. Vismaz atbrīvojums no skolas un divu nedēļu atbrīvojums no sporta.
Jauku jums vakaru, labu dzīvi un tiekamies kaut kad, kad man to gribēsies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru