:Čabata

Hāj!
Kā par brīnumu, atkal esmu te. Šodien diena paskrēja tā pavisam ātri, nu vismaz man tā likās. Pasēdēju ķīmijā, tad divas stundas koris, kurā totāli nokliedzu savu balsi, jo pēkšņi izdomāja, ka pēdējā nots jādzied kā pati augstākā, bet nu neko, mēs pieci pirmie soprāni labi noturējāmies. Un koris, turklāt, bija jautrs.
Pēc kora balss pat bija samērā normāla, bet uz pēdējām divām stundām mans kakls sagribēja klepot, tā kārtīgi.
Par vēstures kontroldarbu pat negribu domāt, tur noteikti būs fascinējoša atzīme. :)
Ak, jā, korī šodien pēkšņi atklājās, ka mēs velkam tautiņ` tērpus. Un tā pēkšņi neviens viņus vairs negribēja, bet tomēr.. tomēr Stade pateica, ka dziedam tautiņ` tērpos, nevis tajos melnajos mūķeņu tērpos. Kā Stade saka, tā jādara. Es arī biju viena no tām, kura protestēja pret tautas tērpiem, bet tagad, godīgi sakot, pat ir tīri smuki, un man pat patīk :)
Tās zemenes, kuras garšoja pēc kivi ir pastāvējušas un nedaudz apvītušas. Tagad viņas var ēst un var sajust zemeņu garšu.
Rīt skola atceļas (so saaaaad :(((((( ), 11.00 jādzied, bet jābūt uz vietas jau 8.30 - kur taisnība? Rīt jāsagatavo tēja ar medu un balzāmu un smuki jānodzied. Novēliet veiksmi, turiet īkšķus un atā.

CYA,PAGALES!!!