:Čabata

Hāj!
Kā par brīnumu, atkal esmu te. Šodien diena paskrēja tā pavisam ātri, nu vismaz man tā likās. Pasēdēju ķīmijā, tad divas stundas koris, kurā totāli nokliedzu savu balsi, jo pēkšņi izdomāja, ka pēdējā nots jādzied kā pati augstākā, bet nu neko, mēs pieci pirmie soprāni labi noturējāmies. Un koris, turklāt, bija jautrs.
Pēc kora balss pat bija samērā normāla, bet uz pēdējām divām stundām mans kakls sagribēja klepot, tā kārtīgi.
Par vēstures kontroldarbu pat negribu domāt, tur noteikti būs fascinējoša atzīme. :)
Ak, jā, korī šodien pēkšņi atklājās, ka mēs velkam tautiņ` tērpus. Un tā pēkšņi neviens viņus vairs negribēja, bet tomēr.. tomēr Stade pateica, ka dziedam tautiņ` tērpos, nevis tajos melnajos mūķeņu tērpos. Kā Stade saka, tā jādara. Es arī biju viena no tām, kura protestēja pret tautas tērpiem, bet tagad, godīgi sakot, pat ir tīri smuki, un man pat patīk :)
Tās zemenes, kuras garšoja pēc kivi ir pastāvējušas un nedaudz apvītušas. Tagad viņas var ēst un var sajust zemeņu garšu.
Rīt skola atceļas (so saaaaad :(((((( ), 11.00 jādzied, bet jābūt uz vietas jau 8.30 - kur taisnība? Rīt jāsagatavo tēja ar medu un balzāmu un smuki jānodzied. Novēliet veiksmi, turiet īkšķus un atā.

CYA,PAGALES!!!

Salvetes

Dažam labam vakar solīju, ka kaut ko šeit šodien iedrukāšu. Visas dienas laikā nebija brīva brīža,lai piesēstos pie datora un kaut ko uzdrukātu, bet tomēr, tomēr es te esmu.
Visu dienu kārtoju māju. Godīgi sakot, esmu nelielā šokā par sevi, cik daudz esmu izdarījusi. Bet būs prieciņš  man un mammai. :)
Mamma vakar atveda zemenes. VIŅAS GARŠO PĒC KIVI. Tur zemāk ir bilde.
Principā šodienai laikam viss, esmu te parēgojusies un labi vien ir. Mājās sēžot, tāpat nekas jautrs nevar notikt, zinot to, ka ārā ir +13 un es sēžu ietinusies segā un tēju  rokā. Ar lielām cerībām, ka balsi līdz piektdienai atgūšu, es pametu šo jauko vietu.
Cya, pagales! :)

Aaaaa, aizmirsu pateikt, Zefīrs šodien 2x izlaida gāzes (tas tā pieklājīgi teikts)

Pagale

Neesmu te ilgu laiku rakstījusi, kaut gan tagad šķiet, ka `ilgu laiku` vairs nav pareizi teikts. Sajūta, ka blogu esmu totāli pametusi. Bet, nē, es esmu atpakaļ, lai beidzot (nu varbūt) kaut ko arī publicētu. Jā, atzīšos, esmu te daudz ko rakstījusi, bet man nebija pacietības sarakstīt tik daudz, lai varētu publicēt kaut ko jēdzīgu. 

Jauna rindkopa. Ziniet, latviešu valodā mācītā vēstules rakstīšana ne sūda ikdienā nav vajadzīga (to var redzēt pēc šī rakstītā). Rindkopas neievēroju, domu mainu teikuma vidū un neesmu pārliecināta, vai komati man ir pareizi, bet sūds ar visu, ES RAKSTU.
Pēdējo ierakstu biju veikusi tieši pirms 3 mēnešiem - 10.janvārī. (par to mums atkal jāāiedzer) Nekā, varu dzert vienīgi zāles, jo kurš gan nesaslimst tieši tad, kad priekšā siltas dienas? :) 

Lai arī kā būtu, pa šiem 3 mēnešiem noticis ir ļoti daudz kas (kā, piemēram, Megijai jauns blogs). Un jāa..

Jauna rindiņa (jo tā ir kruti darīt). Noticis ir tik ļoti daudz kas, ka pilnīgi nezinu, ar ko lai sāk. Vispirms, protams, varat mani apsveikt, jo beidzot varu pateikt to, ka ZPD beidzies (jau 20.februārī), bet labāk pateikt vēlāk, nekā nekad un neesmu tikusi nekur tālāk, kas nozīmē, ka man ir tāds čilliņš jau kuro mēnesi. Pa vidu bija arī pavasara brīvlaiks, kuru diemžēl neatceros tā īsti. Atceros vien to, ka brīvlaika pirmajā dienā biju pirtī, bet par pārējo no memories. :) 

Pēdējā laikā liekas, ka dzīvē viss iet kājām gaisā, uzzinu pārāk daudz jaunu lietu, ko labāk pat nebūtu zinājusi un vispār viss nav tā kā vajag. Nē, nu it kā jau viss kārtībā, bet nav kartībā. Pēkšņi, tā ne no kā, sāk parādīties un notikt dīvainas lietas, kas man nu galīgi nepatīk vai arī ir daudz vilšanās. Bet nu neko, kas neriskē, tas nedzer šampanieti (nezinu, kādā sakarā kaut ko tādu ierakstīju. Laikam gribēju būt gudra).

Līdz vasarai vēl tik ļoti, ļoti maz. Mazāk kā divi mēneši.. Pat var teikt, ka pusotrs mēnesis - tas priecē :) 

Gandrīz aizmirsu pateikt kaut ko ĻOTI svarīgu - pa šo laiku esmu vēl vairāk sačakarējusi savu datora ekrānu, bet ja es te kaut ko rakstu, tad vēl kaut ko saprast var. :) (JĀ,TAS BIJA SVARĪGI)
Lai nu kā, savu rakstīšanas manieri neesmu pamainījusi, so gaidiet jaunus, bezsakarīgus ierakstus. Es apsolos rakstīt daudz, daudz biežāk.
Cya, pīpli un pagales.