21 septembris 2011
nosaukums
Day 05: A song that reminds you of someone
Tādu patiešām ir daudz. Dažas var uzrakstīt:
1. Foo Fighters - The Pretenders /Ģirts/
2. Pitbull ft BoB - Across the world /Agnis :D/
3. Bob Marly - visas dziesmas /Kristaps/
Day 06: A song that reminds of you of somewhere
Chase and status ft plan b - end credits /2010. gada vasara manos laukos/
Līgo dziesmas - 2011 gada Jāņi :D
Day 07: A song that reminds you of a certain event
Gacho - Par virsdrēbēm /Jaunais gads 2010./2011/
Ciara - Work /2010. gada Latvia Open. Duets :D/
Day 08: A song that you know all the words to
Prāta Vētra - Gara diena. Pirmais, kas ienāk prātā
Linkin Park - My December
Day 09: A song that you can dance to
Es negribu te pārrakstīt visu Kaprīzes repertuāru, tāpēc ierakstīšu pēdējās divas, pie kurām dejojam.
Monica - Anything to find you
Supafly vs Fishbowl - Let`s get down
Day 10: A song that makes you fall asleep
Ja man gribas gulēt, tad pilnīgi vienalga, kas skan. Bet kaut kas no mierīgajiem. Vispār vislabāk miegu uzdzen Bubble Shooter nemitīga spēlēšana :D
Šodien tāda dīvaina diena. Sākums galīgi garām, jo totāli sāpēja galva un bija pazemināta temperatūra, bet tad kaut kā aizgāja tīri kūl un dienas beigās dabūju jaunu telefonu + radās perfekts plāns. Beidzot varēšu skolā lietot wi-fi. Tagad man ir auksti un reāli gribu ēst. So, ko šodien esmu ēdusi. Amm, neko? Nē, sorry, ēdu gan. Vienu gabalu no Megijas vistas ciabatas.
Kā vienmēr, skan MTV Rock. Rīt fotogrāfēšanās, pamainītas stundas. Šausmīgi negribas 3.stundu, bet gan jau kaut kā.
Tikko sapratu, ka tik dīvaini apzināties, ka jau eju 11. klasē. O_O
Atbrauca mamma. Soo, eju taisīt ēst. Bye!
15 septembris 2011
Lets get down
Day 04: A song that makes you sad
Viss jau ir pateikts nosaukumā. Visas tās dziesmas, kuras man stāv sadsong mapītē.
Man nav spēka rakstīt, so.. bye, people! Tagad mani gaida aizraujošs vakars pie vēstures, matemātikas, krievu valodas grāmatām. :)
14 septembris 2011
rudenC
Apsolīju, ka ielikšu te savu literatūras mājas darbu. Nu, lūk.
Septembris bija pārklājis pār zemi savu melno palagu. Bija iestājusies nakts. Es gāju satikt viņu – savu vientulību.
Piestāju kādā tumšā vietā, kuru apgaismoja viena pustumša laterna. Vienīgie iemītnieki bija noklīduši kaķi un dīvaina paskata suņi, kuri vairāk atgādināja izsalkušus un novārgušus vilkus. Kaut kur tālumā varēja dzirdēt bezpajumtniekus, kuri cīnījās par pēdējo ēdiena atlieku, kuru bija atraduši uz ietves. Apsēdos uz soliņa. Tas tumsā izskatījās kā biedējošs koka zars, kuram lapas jau apbirušas ar septembra rūsu un kurš nupat, nupat saķers mani aiz rokas un ievilks man nezināmā, melnā tumsas pasaulē.
Viņa – mana vientulība šodien kavējās. Katrs mirklis, ko pavadīju, sēdēdama uz soliņa, kļuva aizvien baisāks. Man negribējās šonakt te palikt vienai. Es neizturēju un sāku viņu meklēt. Lēnā solī devos uz priekšu. Pirmās krāsainās septembra lapas čaukstēja man zem kājām. Lietus, kas lielām lāsēm bruka man virsū, bija tik auksts, ka gribējās pēc iespējas ātrāk tik iekšā siltumā. Bet, nē, es gāju meklēt viņu – savu vientulību. Bet varbūt viņa sajuta, ka šodien man negribas viņu redzēt, negribas kārtējo reizi nakti pavadīt ar viņu? Vai viņa slēpās?
Sāku just rudens drēgno laiku. Kaut kur tālu starp darvas melnajiem mākoņiem parādījās pirmās zvaigznes, pagalmos varēja redzēt miglu, bet mana vientulība vēl nebija manāma. Apstājos zem kāda bērza, caur kura lapotni nevarēja manīt tumšās debesis, lai kaut nedaudz pasargātos no lietus. Uzpūta nepatīkams vējš un bērzu zars mani apskaudams teica: Tava vientulība ir izdomāta. Tu esi vientuļa, tādēļ, ka esi zaudējusi ticību. Bez ticības dzīvot nevar.
Es sapratu, ka septembris ir tik maģisks rudens mēnesis. Var skatīties debesīs, kurās virpuļos neskaitāmas oranžas un dzeltenas lapas, un domāt par savu vientulību, kura noteikti ir man blakus un gaida to mirkli, kad man aptrūksies ticība pašai par sevi. Septembris, tas ir mēnesis, kad vientulība ir vajadzīga zeltītajām lapām, kuras pavada pēdējās dienas, kurām pēc krāšņās virpuļošanas neatliks nekas cits kā gulēt uz zemes un katru dienu sajust kā kāds dzeltens gumijas zābaks uzkāps uz ķermeņa.
Es apgriezos un gāju prom, atstājot aiz sevis tumšo un drūmo vietu, kuru apgaismoja viena pustumša laterna.
roling in the DEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEP
Day 02: Your least favorite song
Tāpat kā man nav favorite song, nav arī least favorite song. Jā, man nepatīk ļoti daudzas dziesmas, bet, ja viņas skanētu kaut kur veikalā, man būtu pilnīgi uzspļaut. Pa lielākai daļai var teikt, ka man ļoti nepatīk visi raudoši-pretīgie gabali, kurus izpilda tik pat raudoši-pretīga balss. Un dziesmas, kuras klausoties, vienīgā doma galvā ir: WTF??
Day 03: A song that makes you happy
Tas pilnīgi noteikti ir atkarīgs no garastāvokļa. Es varu pateikt: Rednex - Cotton Eye Joe, bet, ja man būs pilnīgs besis, es viņu vienkārši pārslēgšu pat nenoklausoties un nekāda happy mooda man poļubomu nebūtu.
Tās varētu būt dziesmas, kuras klausoties, ataust atmiņā vecie labie, jaukie laiki. Kā piemēram, ex. 9b klases pirts dziesmas: Darius & Finaly - Do it all night un Kesha - Tick-Tock, Prāta Vētra - Kaķēns, kurš atteicās no jūras skolas un vēl daudz, daudz, daudz!
No šodienas oficiāli saku, ka man totāli riebjas trešdienas. Īpaši, ja iepriekšējā vakarā līdz pusnaktij esmu rakstījusi ZPD, lai aizietu uz 30min un par rakstīto pat nerunāt.
Šodien bija perfekts laiks. Vējš un lietus, pie tam auksts lietus.
Īstenībā, tā pirmo reizi sajutos kā rīdziniece. Ar Megiju gājām uz Dominu un sāka tā smuki gāzt. A mēs čilliņā bez lietussargiem un kapucēm (man bija, bet nevilku, jo no viņas tāpat jēgas nebija - viņa krita nost) čāpojām zem lietus. Ievēlāmies Dominā slapjas un līdzīgas žurkām. Neviens neskatījās un kopumā foršs pēc skolas pasāciens + ierēcām par cilvēkiem, kā jau vienmēr.
Kur loģika - sēdēt ar ieslēgtu MTV Rock, kurš uzgriezts uz klusumu un klausīties playlistu. Nav loģikas, pareizi, tāpēc playlist off!!
Man ir pārāk labs garastāvoklis, lai pildītu mājas darbus.
Es sāku rakstīt savu literatūras darbu, kamēr vēl iedvesma. Vēlāk te iemetīšu savu rezultātu. Bye!
12 septembris 2011
Smurfi
Nav sajūta, ka skola ir sākusies, kaut gan jau iet otrā pilnā nedēļa. Tikko pa ziņām teica, ka sola vētru, vai nav kūl? :) Katja nāk/brauc/ripo/lido pie mums uz Latviju. Man patīk vējš un būtu forši sēdēt Purvciemā uz daža laba palodzes un pīkstēt par to, ka zeķes nokritīs, kaut gan zeķu nav kājās.
Tikko bija sajūta, ka man te ir jāieraksta noteikts skaits vārdu, un gandrīz jau gribēju sākt skaitīt. :)
Šodien bija tik perfekts garastāvoklis, iepazinos ar tik kūl čaļiem. Noom, bet uz vakaru, klausoties Appointment in Samara - Paul Thomas Saunders, sāka vilkt uz mierīgo.
Tagad tāds čillīgs vakars. Mājasdarbus pildīt negribas, totāli negribas. Tikko atcerējos, ka man tak trešdien sākas ZPD rakstīšana un man nav nekā. Kā viņa iedomājas, ka es varēšu uzrakstīt teoriju līdz rudens brīvlaikam? Unreal.!
Kāds var uzminēt, kas man riebjas tieši tagad? Tas, ka manas domas atkal ir tālu, tālu prom no realitātes. Kā var domāt par 5 personām vienlaicīgi, vienas un tās pašas domas? To laikam varu tikai es. Un man tas joprojām riebjas.
Nezinu uz cik ilgu laiku, bet tāpat te nav ko rakstīt. 30 Day Song Challenge
Day One: Your favorite song.
Man nav tādas mīļākās dziesmas. 1. Tas, ko klausos katru dienu, ir atkarīgs no garastāvokļa. Principā, jā, katru dienu mainās repertuārs, bet gadās dienas, kad klausos vienu un to pašu dziesmu vairākas reizes no vietas. 2. Ja man pielīp kāda dziesma, tas nenozīmē, kā tā automātiski kļūst par manu mīļāko. Zinu, ka dziesmas, kuras vienmēr un jebkurā noskaņojumā varēšu klausīties, ir liela daļa no vecajām, labi, ne tik vecajām, bet vecākām: Linkin Park vecās dziesmas, One Republic - All The Right Moves, Radiohead - Creep un vēl daudzas, kuras man slinkums te rakstīt. 3. Lai tomēr atbildētu uz šo jautājumu, ierakstīšu to dziesmu, kura tagad ir tā pielipusi: Paul Thomas Saunders - Appointment in Samara
Man tomēr tik tik daudz, ko rakstīt, bet, ja kāds zinātu, kāds man slinkums te spaidīt pa taustiņiem. Cerams, ka Uldis a.k.a Megija vispār kaut ko ir iesākusi rakstīt, citādi jutīšos tīri kruta.
Skan veco dziesmu coveri. Tagad Dynamite Boy - I Want It That Way
Un, starpcitu, pirmdienas pagaidām ir jautrākās. Īpaši šodienas fizika un krievu valodas. Pēdējais sols for evēē! Un rīt ar Megiju nolēmām fizikā klausīties un sēdēt ar nopietniem ģīmjiem. 100% viņa stundas vidū man atsūtīs zīmīti ar tekstu: "Kartupelis! Desa! Zupa!" Vai tamlīdzīgiem. :) + Es tikko pazaudēju savu vienīgo matu sprādzi, nē, atradu. Ak ašā es! ^^
Liekas, ka man tūlīt panesīsies runas plūdi, pie tam tukšas runas plūdi, tāpēc pēc iespējas ātrāk no šejienes jāatslēdzas.
Ok, dažas bildes no rudens sākuma un taisu šito ciet.
| Mans Zefīrelis |
Gudnait, pīpl!