Atspulgs

Man reāli nav ko darīt. Es pat sāku spēlēt mašīnītes iekš inbox.lv , lai kaut kā remdētu savu garlaicību. Garstāvokli riktīgi uzlaboja tas zvans :) Cerams, ka rīt viss būs čiki briki! ^^ Tik sen neesmu satikusi.. Ahhh!! ^^

Jā, runājot par rītdienu. Māsai rīt nav dzimšanas diena, tāpēc neuztaisīju viņai dāvanu.. Tagad tik jāizdomā, kā viņu nepasniegt. :) Viena maza doma jau ir... Un, protams, arī šogad neiztikt bez mana ikgadējā apsveikuma tendences..
Šonakt sapņoju par Megiju. Tā no lidostas pa taisno pie manis ar vienu MILZĪGU čemodānu (kā Megijai līdz plecam) ar manu skolas somu un vēl 5 citām. Tad pēkšņi skats pārleca uz tramvaju, kurā kopā ar viņu braucām. Vienā vārdā sakot - kārtējais murgs. Man reāli pietrūkst tie laiki, kad ar Megiju pusnaktī rakstījām sms, no sērijas: desa brauca ar čukču, makaronam nav galvas utt..

Par māsas dzimumdienu esmu laimīgāka, nekā par savu.. Dīvaini, bet, mās, ja Tev šitas nepatiks, tad es visu apēdīšu Tavu acu priekšā. :D

Redz, kāds, redz, kāds
Smaids pa milijoooonu, milijooonu, mi mi milijoooonu!!!

Mēs esam pilsētu bērni, alkstot dabiskas dzīves, braucam ar velosipēdiem un audzējam garšaugus puķupodos, tomēr nespējam dzīvot bez pilsētas bruģa nobrāzumiem, skumju slīcināšanas alkoholā un destruktīvi intelektuālām sarunām

/Ohh, šitajā kaut kas piesaista.../

Labi, esmu jau sagatavojusies (gandrīz, jāizdomā vēl 2 smskas) Un man šodien foršs nets, da!!

Skrienot cauri pilsētai, ceļā satiekot simtiem ļaužu, mūsu sirdis turpina izdēdēt vientulībā