Baklažāns

Beidzot esmu mājās! Aizčāpoju līdz skolai, jo, redz, Reimandovai vajadzēja manu kruto planšeti, par kuru viņa man iebāza 7.. Bet nu lai..
Aizčāpoju līdz mājām un tad sākās tāds mazs stresiņš ^^ Bet ēnu diena bija tik laba! Iepazinu foršas meitenes, iemācījos salsas soļus.. Un mani izbrīnīja tas, kā viņi skaita ritmu. Ja mēs skaitam - 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, tad salsā tas ir: 1, 2, 3, 5, 6, 7... dīvaina. Sapratu, ka salsa nav mans, bet ir tik pozitīvas emocijas ^^ Īpaši otrā grupa, kurā dejoja seniori [lielākoties]. Bija tik savādi apzināties, ka cilvēki ir jau gados, bet tomēr nāk un dejo, un nevis kaut kādu valsi [tas arī], bet močī salsu or mambo, or kvipstepu [vai kā to raksta]. Ā, un tas vecītis tik piemīlīgi dejoja!!!
Šajā dienā, protams, neiztik bez citātiem:
- Tavai meitenei noslīdēja lāpstiņa? [vīrietis sporta dejā tur savu roku uz meitenes lāpsiņas.. Čalis bija turējis biš zemāk]

Tad piedalījāmies vienas grupas tādā kā izlaidumā - viņi pabeidza vienu kursu un viņiem deva diplomu. Ēdām torti Cielaviņa! Mmmm, ņamm!

Vairs nezinu, ko rakstīt, bet man joprojām liekas, ka skolotājai nemaz negaršo Cielaviņa. Na-a! ^^

Lābi sīkie [hā, vairs nekas nelietošu šo vārdu, ja viņš nav blakus :) ], es off!