What??

Tik sasodīti stulba sajūta..!!
Pamosties ar uzpampušām acīm un saproti, ka caur šīm acīm tu pasauli redzi savādāk. Pēkšņi visi cilvēki ir mainījušies..mm, nē.. drīzāk nevis cilvēki ir mainījušies, bet mana attieksme pret viņiem.
Paņem bļodiņu ar vakar novārītām pupiņām, izej ārā un.. un, protams, sāc domāt - ko?kāpēc?kā?kas pie velna notiek?????? Saproti, ka nemaz nesaproti neko no tā visa, kas šīs nakts laikā notika. Vai tiešām dažu stundu laikā cilvēks var TĀ mainīties?
Katrā ziņā, liekas, ka sāku dzīvot citu, sev nepieņemamu dzīvi.. meli, tēlošana, ka viss kārtībā un atkal meli... galvenās sastāvdaļas, lai "jaunajā dzīvē" varētu uzturēties.
Jau pirmais pārbaudījums iziets - saruna ar mammu. "Labrīt!!" dzirdu mammas laimīgo balsi. "Kā gulēji?"... "Čau. Labi!" ar to beidzās pirmā sarunas daļa... "Kas tad tev?" tomēr tik pat laimīgā balsī.. "Nekas. Neizgulējos!" .. Kopš šīs sarunas sapratu, ka man riebjas, ka kāds ar mani vispār runā tik PĀRLAIMĪGĀ tonī.. Okēj - jāpatēlo, ka viss ķipa ok.. "Mamm?" hmm.. priekš pirmās reizes tonis, varētu pat teikt, ir ideāls.. "Kur ir krūzes?" ...
Heh.. Okēj, mīļie.. ja esmu jums vajadzīga, tad lūdzu - skype [invisible] , telefons [00-24] !!